August 13th, 2008

• Levels of separation #1
• 8/13/08 11:13 am
• Izdzēsu no sava darba datora visas MP3 datnes, no mājām nestās, no tīmekļa vilktās, no kolēģiem "iehavotās".
  
  Pilnīgi fiziski sajutu uz brīdi, kā pārtrūkst viena no tām ķēdēm, kas man traucē dzīvot. Kļuva vieglāk. Kļuva labāk.
  
  Āmurs ir instruments. Dators ir instruments. Neglabā uz darba datora to, kas tev ir mīļš.
  
  Iedomājies, ka vienu rītu pamosties kails siltā tropu salas pludmalē, pilnīgi nepazīstamā vietā. Tepat blakus tu ieraugi niedru mājiņu. Tu ienāc iekšā un apģērb T-kreklu un šortus, kuri stāv redzamā vietā. Paēd pārslas un pienu no ledusskapja.
  
  Pēc kāda laika atnāk laipni cilvēki, kuri nedaudz māk tavu valodu. Pēc kāda laika tu atklāj, ka sala ir ļoti civilizēta. Viss ir. Ir sabiedrība, tehnika, zinātne un ko darīt.
  
  Interneta nav. Tavas mašīnas nav. Tavu vecāku nav. Tavu kolēģu nav. Tavu draugu nav. Tavu paziņu nav. Tavu drēbju nav. Tavas pases nav. Tavas interneta bankas nav. Tavu pierakstu nav. Tavas mūzikas nav.
  
  Tu esi tas, kas tu esi. Viss, ko tu paņēmi līdzi, ir tavā galvā.
  
  Lūk, tā.
  Tags: brīvība, kā dzīvot
• 0 commentsLeave a comment