May 16th, 2008

• Сигх file
• 5/16/08 11:15 am
• Mūsdienās avansētu komiksu un gudru stāstiņu lasīšana nav iedomājama bez vārdiņa sigh saprašanas.
  
  Sigh == nopūsties, tiek lietots arī nozīmēs "skumt", "ilgoties". Neba protams es tik gudrs, man vārdnīca palīdzēja.
  
  Pavisam nesaistīta lieta. Man te nesen tāpat kā Sviedrainajam Harijam, Aizstāvis kvazi-pats-no-zila-gaisa-uzbūrās. Par šo saviļņojošo pieredzi stāstīšu kādā no nākošajām sērijām. Varbūt. Hahahahhahahhahahhahahhaaahhhhh.
  Tags: en, vārdnīca
• Current Music: Vilku miga - Teh Zvirbuļi un Teh Lakstīgaļas
  Current Mood: weird
• 0 commentsLeave a comment

• Pārdomas par nīgruma cēloni manī, un kāpēc es neko negribu darīt un nedaru, un kāpēc man nav draugu.
• 5/16/08 12:35 pm
• Patiesībā nav tā, ka es esmu slikts. Ka es netiecos pēc ideāliem. Vienkārši mana ideālā pasaule, mans ideālais es, kas veidojās tēva, padomju fantastikas un citu faktoru ietekmē, jau ir manī. Reālais es un reālā pasaule gan man nav padevušies, vārdu sakot, viss ir sūdīgi.
  
  Tieši tāpēc man patīk iegrimt savā iedomu pasaulē. Un ārēji nedarīt neko. Tas varētu izskaidrot manu uzvedību, ignoranci un paviršību, tieksmi uz vientulību.
  
  Lepnību, jo ES taču esmu radījis Ideālo Pasauli, kamēr jūs tur kūņojaties pa savu nepilnīgo tā saucamo reālo pasauli. Un ko ta jūs te ar savu reālo dzīvi maisāties, neredzat, ka esmu aizņemts, ka atrodos tīrajā ideālu zemē, un man nav nekādas vēlmes bradāt pa jūsu naivi dubļaino reālitāti.
  
  Manam defektīvajam saprātam liekas neracionāli ietekmēt, uzlabot reālo pasauli, tuvināt to ideālam, ja ideāla pasaule taču jau eksistē. Nu un kas, ka tikai galvā? Būtībā smadzenēm ir vienalga, no kurienes saņemt informāciju.
  
  Vai es esmu viens tāds, vai arī mēs esam daudzi, to es nezinu. Kā grafs ar nesavienotām virsotnēm. Savā starpā nesaistītu punktu ne-tīkls. Pat ja tādi mēs esam daudzi, mēs viens par otru neko nezinām, mūsu slinkā saprāta uzceltās ignorances robežas ir tikpat efektīvas, kā vakuums gaismas gadu garumā.
  
  Jautājumam "kurš vainīgs" nav jēgas. Uz jautājumu "ko darīt, kuru ceļu iet" atbilde vēl tiek meklēta.
  
  -!-!- Nevajag jaukt problēmas aprakstu ar risinājuma piedāvājumiem. Zirņi atsevišķi, pupas atsevišķi. Citādi jēgas nebūs.
  
  Ceļš no degradētā pasīvā neko nedarošā drazgalvja visus kritizējošā uz Darošo Atklāto Cilvēku sākas šeit. Un šis ceļš būs jāiet, jo tā ir vienīgā iespēja radīt kaut ko jaunu. Interesantu. Komunikāciju. Jo komunikācija palielina sarežģītību, palielina variantu skaitu. Un "Vai!" man, ja es atskatīšos un nobīšos no pagātnes.
  
  Jo pagātnes nav. Un vairs nekad nebūs. Ir tagadne, un pavisam noteikti būs nākotne.
  
  Un, pankūka, galvenais: apstājies. Padomā! Izanalizē situāciju. Saproti, kur tu atrodies. Iezīmē kartē virzienu, kurp dosies. Noskaņojies, ka tas ir tas, ko tu gribi darīt. Ka tas ir tas, ko tu darīsi. Un tad vairs nekavējies ne mirkli.
  
  Uz priekšu! Kā tanks sadragājot žogus, kā zutis izlokoties šaurās spraugās, kā zāles stiebriņš rezignēti ignorējot garām slīdošos gigantiskos, nevienam vairs nevajadzīgos, tikai savas intertās siltumkapacitātes saglabātos aisbergus.
  
  & TeH wiCt0rĪ W1LL Cum3!
  Tags: grēksūdze
• Current Music: Wolfsheim - ... no turning back ...
  Current Mood: kaisu pelnus uz galvas
• 0 commentsLeave a comment