November 20th, 2007

• Caur jebkuriem 3 punktiem var novilkt plakni
• 11/20/07 01:37 pm
• 
  
  1. Mana pašapziņa sver 16 tonnas.
  
  
  2. Mans prāts ir žiletass, precīzi skaidrs un ātrs kā vējš.
  
  
  3. I don't believe in trouble
     
     I don't believe in pain
     
     /Run Lola Run/
     
  
  
  Tags: cerība, mērķis
• Current Mood: cynical
• 0 commentsLeave a comment

• Arī prātam ir sajūgi, vārsti un trosītes. Tikai citādāki.
• 11/20/07 02:06 pm
• Smieklīgi un biedējoši. Esmu savās domās novilcis robežu—un netieku tai pāri šobrīd.
  
  Labi, ka pasaule Latvija Rīga mana apkārtne ir pilna ar labvēlīgiem un jaukiem cilvēkiem, citādi būtu vāks, viss apstātos.
  
  ...
  
  Teikšu tā—par labu programmētāju nevar kļūt, domājot par to, kā pareizāk uzrakstīt programmu. Par labu programmētāju var kļūt, pēc iespējas vairāk programmējot. Mērcēt, mērcēt, mērcēt! Apstāties, brīdi padomāt, bet tikai pavisam nedaudz, lai neatdzistu prāta straumes ugunīgā lava, saprāta ledainās ūdens šalts sastindzināta. Un tad atkal mērcēt, mērcēt, mērcēt!
  
  Jā, es apzinos, ka šī bloka trūkums ir tas, ka tikai uzdodu jautājumus, nevis dodu atbildes, taču, kā jau tika minēts, 16 tonnas smagu pašapziņu šādi sīkumi nespēj izgrūstīt.
  
  Iespējams, ka kādreiz uzrakstīšu (ugunslapsas sarkanās pandas kļūdu labotājs saka, ka pareizāk būtu rakstīt "uzbakstīšu") par dzeltenajiem zalkšŅiem urīna upes krastā, kā arī par to, ko bērniem vajadzētu mācīt informātikas stundās vidusskolā. Par to, ko es iemācījos 10 gadu laikā IT jomā, un kā to varētu iemācīties viena gada laikā un šobrīd jau braukāt ar... velosipēdu... Jaunzēlandē, ja nebremzētu pie pašnovilktām strīpām.
  
  Par to, ka vienaldzība nogalina, jo daba necieš tukšumu, un aizpilda to ar ļaunumu.
  
  Par to, cik gaiša un viegla ir dzīve, un cik maz vajag laimei. Par to, kā jāiekārto savs mājoklis, kā jāģērbjas, kā jāuzvedas, un kā JĀBŪT.
  
  Par to, cik maksā uzcelt šķūni laukos, un cik maz/daudz laika un pūļu tas prasa, un kā man riebj nekrāsota koka celtnes, jo tās ar laiku kļūst pelēkas un nožēlojamas.
  
  Par to, ka cilvēki grib, lai viņus komandētu un pateiktu konkrēti, ko no viņiem gribi, nevis to, ka viņi patīk.
  
  Par to, kā ikdienā būt sausiņam un darba burziņa laikā dzert bezmaksas alkoholu un pīpēt kolēģu cigaretes, pļāpājot par niekiem.
  
  Par to, kā iepriecināt. Kā pievienot izlietni ūdensvadam. Kā mazgāt logus. Kā ielikt kontaktlēcu acī. Kādas austiņas un portatīvais dators jāpērk.
  
  No kuras pamācības jāmācās Linux un kāpēc.
  Tags: cerība, mērķis
• Current Mood: groggy
• 0 commentsLeave a comment