urn:lj:klab.lv:atom1:purpose Claris verbis Claris verbis ssausminas@inbox.lv purpose 2010-11-05T20:53:00Z 2010-11-05T20:53:00Z urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:16342 2010-11-05T22:48:00 2010-11-05T22:48:00 2010-11-05T20:53:00Z 2010-11-05T20:53:00Z Man liekas, ka mans ķermenis ar mani nedraudzējas. Nopietni. Vai arī tas nedraudzējas ar kaut ko citu. Jā, kaut ko nevis kādu. Un vai nu man ir kaut kāds PMS vai arī.. davai, labāk otrs variants! Vai trešais.. bet nē,trešais nozīmē sāpes un ciešanas gan man, gan citiem. Nē, nē, nē! Un.. nu nē, viss, vairs nav ko teikt laikam. Vispār jau varbūt nebija. Domas daudz, bet vārdos tās netērpjas, kašķējas kā niķīgs bērns (bērniem vispār nepatīk ģērbties līdz zināmam vecumam, kad viņi sāk izvēlēties, ko vilkt). Gribas rupji nolamāties, bet es nemāku... urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:16103 2010-09-23T17:39:00 2010-09-23T17:39:00 2010-09-23T14:39:41Z 2010-09-23T14:39:41Z Only After Dark - Tito & Tarantula 17:36 49 <br /><br />Ak... urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:15771 2010-09-23T12:55:00 2010-09-23T12:55:00 2010-09-23T10:14:27Z 2010-09-23T10:14:27Z Kā nācām, tā aiziesim<br />pāri pļavām<br />klusi,klusi... urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:15464 2010-09-22T20:49:00 2010-09-22T20:49:00 2010-09-22T17:50:27Z 2010-09-22T17:50:27Z Slimot ir pavisam sūdīgi. Un vēl sūdīgāk, ja slimo visi ap mani. Tad savu slimību "izbaudīt" nav laika... urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:15214 2010-09-19T19:03:00 2010-09-19T19:03:00 2010-09-19T16:07:04Z 2010-09-19T16:07:04Z "..dažkārt,kad mēs gulējām gultā un vīrietis mani skūpstīja "tur apakšā", es "tur augšā"tik un tā jutos vientuļa."<br /><br />To var attiecināt ne tikai uz minēto nodarbi. Tā mēdz būt. Kad tā nav, tad ir ideāli. Vīrietim jābūt mazliet ideālam, lai panāktu sievietes domu pareizo stāvokli pareizā brīdī. Dažādās dzīves situācijās, svarīgi ir izjust, būt, piederēt mirklim. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:14853 2010-09-12T19:53:00 2010-09-12T19:53:00 2010-09-12T17:01:33Z 2010-09-12T17:01:33Z Riebjas piedzēruša cilvēka maigie glāsti, kad esmu skaidrā. Un tuvums. Smird, sasodīts! urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:14498 2010-09-05T18:19:00 2010-09-05T18:19:00 2010-09-05T15:22:05Z 2010-09-05T15:22:05Z Nemīlestība sāp vairāk nekā neatbildēta mīlestība. Varbūt. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:14110 2010-08-26T21:54:00 2010-08-26T21:54:00 2010-08-26T18:57:52Z 2010-08-26T18:57:52Z Izrādās, ka esmu...grēcīga,fantazētāja, kaislīga, slīpēta un vēl piedevām laimīga. Un neciešu gļēvus vīriešus. Hā! Var jau būt, var jau būt.. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:14001 2010-08-22T10:08:00 2010-08-22T10:08:00 2010-08-22T07:10:46Z 2010-08-22T07:10:46Z Sāku veidot sev sarakstiņu ar lietām, kuras gribu paveikt,īstenot, piepildīt līdz 30 gadu vecumam. Liekas, ka ja uzrakstīšu, tad tas būs jau solis tuvāk. Un kāpēc tieši 30? tāpēc, ka tā ir drošāk, tie ir mazliet vairāk kā 5 gadi, kas ir gana ilgs laiks, lai es varētu paspēt visu izdarīt. Ja rakstīšu mazāku termiņu, bail,ka nāksies pašai sevi pievilt,to negribu. Sarakstiņu ik pa laikam papildināšu. Kaut nu man izdotos!!! urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:13805 2010-08-17T13:30:00 2010-08-17T13:30:00 2010-08-17T10:35:56Z 2010-08-17T10:35:56Z Gribas kaut ko teikt, bet nezinu,kā, nezinu,ko, nezinu, vai vajag.. gribas darīt, bet nevaru saņemties... gribas..un tā visu laiku kaut ko gribu, bet daru tikai domās, būvēju milzu sapņu pilis, dzīvoju ideālo dzīvi.. realitātē man ir tas, kas man ir un smaids līdz ausīm par saviem sapņiem un mazajiem prieciņiem. Dažreiz arī asariņas..katram taču gadās. Patiesībā mazas lietas iepriecina vairāk nekā lielas. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:13428 2010-08-16T20:12:00 2010-08-16T20:12:00 2010-08-16T17:14:07Z 2010-08-16T17:14:07Z Apsveicu svētkos. Neparakstījos. Viņš mani atceras!!! Ak..tas dara mazliet laimīgu :) urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:13181 2010-08-14T23:19:00 2010-08-14T23:19:00 2010-08-14T20:22:58Z 2010-08-14T20:22:58Z ..ir skumji, ja mīļam cilvēkam ir raizes mīlestības dēļ.. mēģinu palīdzēt,bet nezinu vai sanāk. Būšu blakus, kaut kur tuvumā. Domās mīļošu,varbūt sajutīsies mierīgāk mana mīļā.. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:12802 2010-08-14T23:18:00 2010-08-14T23:18:00 2010-08-14T20:19:10Z 2010-08-14T20:19:10Z Ja es mostos ar sajūtu,ka gribu ēst, bet pēc ēšanas man nāk miegs, tas nenozīmē, ka es visu laiku tikai ēdu un guļu. Bet varētu. Varbūt. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:12722 2010-08-10T20:07:00 2010-08-10T20:07:00 2010-08-10T17:09:20Z 2010-08-10T17:09:20Z ..ar katru dienu arvien vairāk,ar katru dienu arvien pārliecinošāk.. acis nolaižas un skumjš smaids pavīd sejā.. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:12493 2010-08-04T08:00:00 2010-08-04T08:00:00 2010-08-04T05:03:34Z 2010-08-04T05:03:34Z Nu kā var negribēt dzīvot labāk? Es nemāku dzīvot šeit un tagad, es dzīvoju sapņos un ilūzijās par to, kā varētu, kā būtu jauki un skumstu par to, kā nekad nebūs.. <br /><br />Un vēles gribu lietas. Man patīk tērēt naudu lietām. Tāpēc es neeju ārā no mājas, jo zinu, ja iziešu, tad iztērēšos.. VArbūt labāk jāatstāj mājās maku? Tas būtu vienkāršāk. Un labāk,jo ārā iet vajag. Ja ne man, tad maziņajam. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:11567 2010-06-29T13:12:00 2010-06-29T13:12:00 2010-06-29T10:17:19Z 2010-06-29T10:17:19Z Stikli plīst uz laimi. Nu tad es gaidu savu mazizmēra laimi. Varbūt tā jau ir te. <br />Patiesībā laime ir kas tāds, ko var izdomāt. Būšu(esmu) laimīga, tāpēc, ka.. un aiz tā var likt jebko.. <br />..saule spīd <br />..man nav jāiet uz darbu<br />..esmu labā kompānijā<br />..mani mīl<br />..esmu vesela<br />..varu likt justies laimīgam kādam citam<br />..un vēl un vēl, un vēl.. <br />Galu galā - esmu laimīga, jo varu dzīvot! Izdzīvot visu, dažādas lietas, vietas, sajūtas. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:11449 2010-06-27T12:50:00 2010-06-27T12:50:00 2010-06-27T09:51:37Z 2010-06-27T09:51:37Z Gribu, lai mani pārņem laimes sajūta, kura rodas ne no kā un piepilda katru ķermeņa šūnu ar prieku.Ir vienkārši laba sajūta. Pagaidām. Diena vēl gara, visu var labot. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:11069 2010-06-26T17:18:00 2010-06-26T17:18:00 2010-06-26T14:18:51Z 2010-06-26T14:18:51Z Vīrieši nav nekas bez sievietēm, kuras viņi mīl. To teica vīrietis. Es piekrītu. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:10752 2010-05-17T08:55:00 2010-05-17T08:55:00 2010-05-17T05:56:48Z 2010-05-17T05:56:48Z .."vienīgais, kas stāv pāri visām nelaimēm, ir mīlestība".. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:10584 2010-05-15T22:16:00 2010-05-15T22:16:00 2010-05-15T19:22:26Z 2010-05-15T19:22:26Z Paošņājot gaisu pēc lietus, skatoties naktī, kas ir slapja un tik brīnišķīga, ar savu īpašo smaržu, garšu un izjūtu,atceros pagātni. Un man atkal sagribējās kaut es varētu klīst pa naksnīgām ielām,satikt cilvēkus, uz tumša soliņa parkā pabūt kopā bez solījumiem un ilūzijām. Vienkārši ļauties. Tas nekad tā vairs nenotiks. Tagad man ir cita dzīve,ir atbildība. Paliek tikai atmiņas. Kā mazas meitenes sapnis par princi, princeses kleitu un kāzām tikai apgriezts otrādi. Bet man ir piepildījies sapnis, man ir tas,ko esmu vēlējusies. Vienīgi vēloties otrreiz es būtu prasīgāka detaļās. Dabūju, ko gribēju,jo vairāk neprasīju. Laikam. Ir jau labi. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:10438 2010-02-20T08:19:00 2010-02-20T08:19:00 2010-02-20T06:39:55Z 2010-02-20T06:39:55Z Tikko (baigās domas jau no paša rīta!) apjautu, ka mīlestībai ir baigais spēks. Pat simpātijām, kas varbūt ne vienmēr nozīmē mīlestību (gadījumos, kad tās sajūtas ir pret savu dzimumu). Mīlestības dēļ cilvēks pat var kļūt gudrs un talantīgs! Vai varbūt nē? Varbūt vienkārši mīlestība izvelk no cilvēka labāko un izceļ to, lai palīdzētu piesaistīt otra cilvēka uzmanību. Katrā ziņā tas ir tā baigi - apjaust, ka esot tām īpašajām sajūtām pret kādu,rodas tās īpašās spējas, bet.. kaut kad vēlāk tās pazūd. Vai notrulinās. Žēl paliek. Un par šito es sāku domāt dēļ matemātikas, skatoties uz cipariņiem un mēģinot apjaust kaut kādu izdevīgumu, ha! Nja.. cilvēks laikam piemērojas. Bet izdodas tas tikai tad, ja jūtas ir patiesas,īstas, spēcīgas. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:10083 2009-12-22T21:13:00 2009-12-22T21:13:00 2009-12-22T19:17:47Z 2009-12-22T19:17:47Z Kad vajadzētu priecāties, tad ir skumji un no skumjām,šķiet, var pat saslimt.. vai arī vienkārši esmu tik nogurusi, ka jūtos slima. Ilgi gaidītā diena ir klāt, viss beidzies un viss tikai sāksies. varbūt parīt es spēšu par to padomāt, tagad manī ir haoss, daudz zvaigžņu putekļu, kas aizmiglo skatu. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:9842 2009-09-06T11:33:00 2009-09-06T11:33:00 2009-09-06T08:37:11Z 2009-09-06T08:37:11Z Mēs ticam, ka citi darīs tā, kā mēs vēlamies, mēs pasakam, kā vēlamies un gaidām, ka tā būs. Bet nav. Vai ar mīlestību ir par maz, lai spētu attaisnot uzticību? Vai patiesi savs egoisms stulbā un nelietderīgā virzienā vērsts ir svarīgāks? Kāpēc tad vispār vajag dzīvot divatā?Jā, tā ir vieglāk, ekonomiski izdevīgāk, patīkamāk, jo nav jāmeklē maigums un mīļums, tas ir tuvumā. Laikam jau par daudz prasīts ir lai cilvēks mainās.. Cilvēki nekad līdz galam nemainās. Uz brīdi jā, bet pavisam nekad. Ērkšķi lien uz āru. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:9710 2009-08-22T22:48:00 2009-08-22T22:48:00 2009-08-22T19:50:47Z 2009-08-22T19:50:47Z Laime tur, laime te<br />Laimes pilna mana pasaule!<br />Ko vēl vairāk var vēlēties<br />Vien iet pa dzīvi un spēlēties. urn:lj:klab.lv:atom1:purpose:9278 2009-08-18T09:46:00 2009-08-18T09:46:00 2009-08-18T06:53:07Z 2009-08-18T06:53:07Z Vīrieši ir kā narkotika. Tu kļūsi atkarīga, pamazām un uz mūžu. Tas nemainās. Vajag vēl un vēl. Arvien jaunu un jaunu devu. Līdz tu kļūsti pilnīgi un galīgi nespējīga no tā atteikties. Tikai viņš dzīvo tavā prātā, tavās domās, sirdī. Tikai viņam tur ir vieta, lai kā tu negribētu viņam to atvēlēt. Gluži kā heroīns, mīlestība iesūcas asinīs un nekad to pilnībā nevar izdabūt ārā. Pēdas tomēr paliek. Tāpat kā rētas. <br />Ar gadsimtiem nekas nav mainījies. Lai gan sievietes ir bijušas apspiestas, bez tiesībām uz brīvību, viedokli, darbu vai spēju balsot, tās nekad nav bijušas ierobežotas mīlēt. Aizliegta, neatļauta vai neiespējama mīlestība tik bieži ir parādījusies vēstures lappusēs, biežāk nekā kari vai dabas katastrofas. Tikai zināmas ir pavisam nedaudzas. Lielākā daļa sāpju un asaru dēļ nelaimīgas mīlestības ir nogrimusi aizmirstībā aiz slēgtām durvīm un logu slēģiem. Tie ir stāsti par ko mēs neko nezinām un nekad neuzzināsim. Un tomēr, visu gadsimtu gaitā katrai sievietei būs savs mīlestības-atkarības stāsts. Kas paliks aiz slēgtām durvīm, aiz slēgtām sirdīm. <br />Mūsdienu sieviete ir stipra. Sievietes 20.-21.gs ir kļuvušas par stipro dzimumu. Mēs valdām darbā, savā dzīvē, notikumos, darbībās un savos panākumos. Bet mēs neesam iemācījušas valdīt mīlestību. Visu šo gadsimtu garumā mēs neesam iemācījušās valdīt par jūtām. Tas pārsteidz nesagatavotas, iemidzina uzmanību un padara atkarīgas. Cilvēce ir iemācījusies cīnīties pret vēzi, AIDS un citām slimībām, bet tā nav iemācījusies cīnīties ar narkotiku ko sauc mīlestība. <br />Un atrodot savu heroīna marku mēs nekad nespēsim ķerties pie citas. <br />________________________________________<wbr />________________________________________<wbr />__<br /><br />Jā! Un kad piespiedu kārtā esam spiestas atmest un nedabūt ierasto devu, tad sākas pamatīgs lauzējs. Un tam jātiek pāri, jo dzīve jau nebeidzas.