Par šo un to...

Man patīk draiski spēlēt dzīvi,tēlot savu lomu un skatīties, kas no tā iznāks. Tas ir tāds kā azarts, atkarība. Es padodu mazo pirkstiņu un skatos, kas nu būs, varbūt iedodu vēl otru, trešo, ceturto, visu roku.. Un tad pēc tam šaustu sevi, domāju, ka varbūt nevajadzēja. Bet nē - vajadzēja! No visa tā, ko daru, veidojas mana dzīve, tā ir mana un tā ir lieliska! Un es esmu lieliska savas dzīves galvenā aktrise,centrs, kā melnais caurums, kas sevī uzsūc visu, kas ap to un tad domā, ko ar to iesākt.
Draiskulības ir pats labākais dzīvē, tās uzmundrina, pabaro dvēseli, iepriecina (vēl jo vairāk iepriecina, ja ne tikai mani, bet vēl kādu),ļauj justies dzīvai. Kāds gan prieks ir dzīvot statisku dzīvi, kāds gan prieks ir zināt visu, kas notiks un netikt pārsteigtai? Nekāds. Tāpēc vajag draiskai būt, smaidīt, baudīt, dzīvot, lai jūt!