Par šo un to...

Sasodīti neizprotama tā laime.. man ir tas,ko es vēlos, bet es jūtos neizsakāmi nelaimīga.. piekususi cīnīties ar dzīvi,ar apstākļiem, ar cilvēkiem.. gribu,lai mani atstāj vienu ar manu laimi, lai visi dirsēji un kacinātāji aizvācas kaut uz dienu.. man vajag nedēļas nogali sev un tikai! Bet nebūs..

..un vispār, kurš izdomāja,ka sirds ir tas orgāns, kurš atbildīgs par mūsu jūtām,rīcību? Tā patiesi vēsturiski - kurš pie tā ir vainīgs? Kāpēc tieši sirds?