Par šo un to...

laiks iet, viss mainās, kas kādreiz bija svarīgs, tas tagad vairs nav, kas reiz likās labākais gardums, tas tagad liekas fuj, kas negaršoja, to kārojas. viss mainās,palieku tikai es,ķermenis. iekšā arī kaut kas paliek, bet tik daudz kas mainās.. es zinu, kas es biju vakar, nojaušu,kas esmu šodien,bet man nav ne mazākās sajēgas, kas es varētu būt rīt. varu tikai iztēloties,sapņot, cerēt, gaidīt. un vienalga taču. svarīgi ir būt un būšanā piepildīt mirkli.
šodien bija laba diena, par spīti dažādiem maziem sliktumiem,diena bija laba. es to jutu,saplūdu ar to,ļāvos un baudīju vienkāršu būšanu. un darīju. beidzot mazliet arī to,kas jādara. tagad jūtos gana apmierināta, kaut vairāk kā ļoti iespējams, ka darbs bijis veltīgs. bet man vienalga. šobrīd es to darīju un izdarīju, cik varēju.
mana dzīve nekad nav bijusi ļoti grūta, ja tā padomā. es slīdu tai cauri, piepildu laiku,gaidu, daudz domāju, ceru, ļaujos. viss, pilnīgi viss ir noticis tā, kā tam ir bijis jānotiek. neko nenožēloju, jo viss, kas bija ir mani izveidojis, esmu jauks cilvēks. narcise. bet smaržīga ļoti :)

Dari ar mani, ko gribi.
Bet dari.
Tūkstoš sejas
man saplūst par vienu-
par vienu laimīgo
tavu,
par tādu, kādu es gribu
un varu
to padarīt.

Nē, nevis gribu.
Vai tad debesīs iesniedzies tornis
ko grib ?
Viņš ir,
un viņš citādi nevar.

Dari ar mani, ko gribi.
Nē, esi.
Esi tāds,
kāds tu citādi nevari.

(Ojārs Vācietis)