Par šo un to...

Kāpēc gan tik bieži,kad darām to, kas mums patīk, kad rīkojamies, klausot sirsniņai, kāpēc tad bieži liekas, ka zogam laiku? Tā nav! Mums taču ir mūsu laiks,tik,cik ir, tik ir. Jā, protams, vienmēr ir tā, ka veltot laiku kaut kam vienam, tiek atņemts laiks kaut kam citam,bet - vai tad nav labāk izbaudīt šo mirkli un priecāties par to, kas ir?! Tā ir neizsakāmi brīnišķīga sajūta, kad laiks šķiet bezgalīgs, kad liekas, ka visa pasaule ir sadevusies rokā, lai man palīdzētu! Tā kā konkrēts laika daudzums, kas mums pieder nav zināms, laiks var izbeigties jebkurā brīdī, tad.. kāpēc gan neizmantot to vislabākajā iespējamajā veidā.Taupīt nav jēgas, jo laiku sataupīt nav iespējams :)
Manī ir tāda pozitīvu emociju gūzma, ka nezinu, kā to ietērpt vārdos, nezinu, kā lai izsaku to, cik ļoti priecājos par labi pavadītu laiku, cik daudz man tas dod - vēl vienu burvīgu dienu, ko ielikt īpašo dienu lādītē! Par vienu mirdzošu zvaigzni vairāk!

Kaķis staigā tur, kur tam tīk.. Ja viņš var, kāpēc nevaru es? Varu. Bet vai drīkstu? Ja atļaujos, tad drīkstu. Vai man ir jājūtas vainīgai? Nē. Sasodīts,dzīvojam tikai vienreiz!