Par šo un to...

Paošņājot gaisu pēc lietus, skatoties naktī, kas ir slapja un tik brīnišķīga, ar savu īpašo smaržu, garšu un izjūtu,atceros pagātni. Un man atkal sagribējās kaut es varētu klīst pa naksnīgām ielām,satikt cilvēkus, uz tumša soliņa parkā pabūt kopā bez solījumiem un ilūzijām. Vienkārši ļauties. Tas nekad tā vairs nenotiks. Tagad man ir cita dzīve,ir atbildība. Paliek tikai atmiņas. Kā mazas meitenes sapnis par princi, princeses kleitu un kāzām tikai apgriezts otrādi. Bet man ir piepildījies sapnis, man ir tas,ko esmu vēlējusies. Vienīgi vēloties otrreiz es būtu prasīgāka detaļās. Dabūju, ko gribēju,jo vairāk neprasīju. Laikam. Ir jau labi.