Neskatoties ne uz ko, šodien, kā par brīnumu, pleilistē skan laba mūzika. Lai gan starp visam 450 dziesmam ir gan jaunas, gan 5 vairāk gadu vecas dziesmas, gan tādi klasiķi kā Jimi Hendrix, Led Zeppelin un The Beatles.

Pohuisms.

Mans stāvoklis klases hierarhijā ir gauži nožēlojams. Labi, ka vismaz ir pāris nūģi, kas no manis baidās. Patiesībā, viņu ir diezgan daudz. Bet varbūt es vienkārši nepatīku ļooti daudziem cilvēkiem.

Joprojām negribu iet uz TO STULBO IZLAIDUMU.
Nez kādēļ atcerējos, kā es (pati neko nezinādama) iedzēru kaut kādu ķīmiju un cik ļoti pēc tam sāpēja.

Varbūt..?
UZ pasākumu nevajadzētu iet, man būtu nopietns iemesls un attaisnojums, bet uz after-party viss jau būtu kārtībā. Vajag tomēr dzert ar mēru. VIenalga, cik indes tajā būtu.

Varbūt.

Es tik ļoti tev gribu nodarīt pāri.

Un pat Dima Bilans nespēj pārkliegt manas dusmas.

Tā vietā, lai rakstītu visādu huiņu, varbūt neraksti nemaz.