dīvaina sajūta.
It kā mani kāds baigi čakarētu.
un es, muļķe, domāju, ka kontrolēju situāciju.
Tāda sajūta, it kā man visi melotu.
Ar saviem noklusējumiem, noslēpumiem.
Un es, pazemīgais tārps, paklausīgi uzrāpjos uz āķa. pati. Bez neviena palīdzības.

Kaut viss izdotos.
Kaut es būtu stiprāka. Un neļautu.. nevienam.. neko..
Ejiet taču..!!

Bet varbūt tas domāts man pašai.

Nedrīkst ļaut ar sevi spēlēties.
Esmu daudz varaskārāka persona, lai būtu šai dzīvē par bandinieku.
Jābūt uzmanīgākai.
Piesardzība nekad nenāks par ļaunu.

Tad nerunā.