Spriest par cilvēkiem - tā nekad nav bijusi man spožākā īpašība.

Vienmēr kļūdos.
Vienmēr aizsargājos, tad piedodu un uzticos, lai atkal šaustītu sevi, kāda biju muļķe un atklājos.
Pielaidu sev klāt.
Piekļāvos.

Muļķe.

Galini sevi nost.
Lēnām. Un viegli.
Un neuzdrīksties mazgāt asiņainās rokas. Tam domātas tavas asaras.