Dzīves ironija.

Atnācu šodein uz skolu - gandrīz dabūju pa galvu par savu pēdējo ierakstu.
Nu - būtībā, vispār jau dabūju arī.
Nekad neuzminēsiet, no kā!! XD

Bet tagad, pārlasot to ierakstu, secinu, ka viens no sakarīgākajiem tekstiem, ko esmu uzrakstījusi, būdama skaidrā prātā. Nejūtos, ka kaut kas būtu melots, traģiski izpušķots vai kā tamlīdzgi "pakropļots".

Redz, kā vieni un tie paši vārdi spēj izraidīt pilnīgi pretējas reakcijas.

----> atkariibai----> Un NĒ, es tuvākajā laikā netaisos pazust no klabes. XD