| īsumā |
[Jul. 24th, 2007|07:50 am] |
Meita 3 nedēļas dzīvojās laukos - viņai ir skaiti un apaļi vaidziņi, viņai ir savs dienas gulētiešanas režīms, kas agrāk nav bijis nekad, viņa iemācījās peldēt uz muguras.
VecVīģebos brīnišķīga nedēļas nogale, kad ari Rū vairs tikai pāris stundiņas pastrādā un pārējais laiks ir kopējai atpūtai. Burvigi!
Patrīcija aizvilka mani uz tēju pie kaimiņiem, jo viņa sailgojusies pēc draudzenes bija. Rū mums vakariņas pagtavoja, kamēr meitenes ciemojās. Labs viņš ir!
Un es jau koferīti pakoju. Un jāiepazīstas atkal ar zīdaiņiem domātajām precēm no jauna... viss kas mainījies.... :) |
|
|
| Teksti: |
[Jul. 24th, 2007|11:25 pm] |
- Es raudu, jo saskumu, ka vecmāmiņa nomirusi un debesīs aizlidojusi...
- Tā, meitiņ, dzīvē notiek, cilvēks piedzimst, mācās visādas lietas, dara visādas lietas un tad, kad vairs nav spēka, nomirst..
- Jā, man ir dzīve, bet nav spēka! |
|
|