5. Novembris 2015

• 5.11.15 16:29
• Viss, mans optimisms ir nobeidzies. Gribas kaukt. Saņēmu vēstuli no uzturlīdzekļu garantijas fonda. Izrādās ilgi gaidītos alimentus varu turpināt gaidīt līdz 2016. gada 1. februārim. Jo zvērināts tiesu izpildītājs nav aizsūtījis izziņu par parāda piedziņas neiespējamību. Sazvanīju to izpildītāju. Lieta esot procesā. Nē nu viss kārtībā, pat piecminūte nepagāja kamēr lietu atrada. Darba vieta un banka vēl neesot sniegusi atbildes. Kad tas varētu notikt nezinot. Kad apjautājos, kad tad varētu uzzvanīt, lai painteresētos par lietas virzību, man maigā balstiņā nočivināja - nu uz mēneša beigām... Velns lai parauj. Tas bērns tak ēst grib, skolā jāsūta, ceļš jāmaksā. Spēka vairs nav. Bet viens mudaks var atļauties nelikties ne zinis un regulāri 'atlaist nervus'. Nu jau R arī vairs ar papācīti nerunā. Pēdējā telefonsarunā bija krietni par daudz sarunājis. Tagad gribu piedzerties un izvemties...
• 7 rakstair doma