5. Februāris 2014

• 5.2.14 09:28
• Rīt grāmatas atvēršana - "Piebalga ir bija un būs."
  Mans veikums šajā sakarā. Tā kā būs "jākāpj" ārā no grāmatas lappusēm, tad pamēģināju uzvilkt zaļo jaciņu. Mans optimisms izira pa vīlēm. Tāpat būtu noticis arī ar jaciņu, ja vien to varētu pār manu krūtažu aizpogāt. No tā brīža ir pagājušas divas nedēļas. No manām miesām ir "nokusuši" 3.5 kilogrami. Jaku vēl aizpogāt nevaru, taču ir tāda patīkama, labi padarīta darba sajūta. Tā arī turpināšu. Ko es darīju. Piestaigāju pie masieres, tur gan uzsvars tika likts uz plecu daļu un rokām, taču biku "pieķēra" klāt muguru un sānus. Sāku ēst regulāri (daudzmaz), četras reizes dienā. Pēc pēdējās ēdienreizes vismaz divas stundas vēl būt nomodā. Tuč, tuč, tiešām nedaudz pastaipos, "pavingroju" uz paklāja. Un tad, ja vēl gribas pa starpai ko iegrauzt, tad graužu burkānu un kāpostu. Un saldais pēc pusdienām ir svēta lieta. ;))
• 0 rakstair doma