11. Decembris 2012

• 11.12.12 23:51
• Šodiena būs galā, mēteļi lēnām un neatlaidīgi šujās. Ritvars no rīta pirms skolas vēl paspēja "galvenās maģistrāles" izskriet. Zīlītēm uz citiem putniņiem piesitu speķa gabaliņus, labi gabalus, par sēkliņām un citu barību šefību ir uzņēmusies Māra. Tagad aiz loga ir daudz dzīvības, ja no rīta laicīgi nav iebērta barotavā barība, tad visi sēž sabozušies augļukoku zaros un izskatās dusmīgi, labi vēl ka nelamājas.
  Šovakar Ritvars mani sasmīdināja: mammīt, pēc brītiņa nāc mani sasegt, es atvēršu logu un izvēdināšu istabu. Es pamāju ar galvu un saku, ka pēc brītiņa aiziešu. Strādāju tālāk, dzirdu, zvana telefons, paskatos-zvana Ritvars. Aizeju uz viņa istabu, puisīts sēž gulā, blakus segai pie atvērta loga un zvana mammai. Aiztaisīju logu apsedzu un samīļoju un abi kopā gardi pasmējāmies.
• 5 rakstair doma