Originally published at ceerd.lv. You can comment here or there.
Izlasīju Fotokvartālā (Nr 4(8)) interviju par fotovortāliem Latvijā. Man ir prieks, ka arī Latvijā kaut kas šajā jomā ir iekustējies un cilvēkiem, kuri grib kaut ko vairāk apgūt, ir iespēja izlikt savas bildes vērtēšanā un izlasīt kaut ko jaunu. Lasot to interviju, viss likās ok, tikai, izlasot Mārtiņa Vanaga atbildi uz to, ar ko atšķiras fotovortāls no fotovortāla nedaudz apstulbu. Var jau būt, ka nav starpības - mīz biksēs vai podā, tāpat kļūs vieglāk. Pateikšu, ar ko, manuprāt, atšķiras fotovortāls no fotopulciņa. Ja fotovortāla, pieņemsim, ir 1000 lietotāju, 1-7% ir tādi, kas ar to pelna naudu, pārējie ir iesācēji, iesācēji/amatieri un uz augšu. Tie, kam šis ir maizes darbs vortālā varētu ielūkoties tad, kad darbs nespiež un ir brīvs brīdis, tātad, pieņemsim, nedēļā 2-4 reizes. Izskriet visām bildēm tāpat nepaspēs, kur nu vēl pakomentēt, novērtēt. Atbildēt uz kādu ierakstu - ja nosaukums liksies interesants, varbūt arī izlasīs un atbildēs. Kas tad beigās paliek, kas pakritizēs un izteiks kādus komentārus par bildi? Tie, kas paši mācās. Ļoti labi, bet kas būs tas “supervisor”, kas pārraudzīs un palabos kļūdas? Ja pulciņā tas ir pedagogs, tad kas būs vortālā? Teikt, ka viss iet pašplūsmā ir nekorekti. Karapulks ar var iet pašplūsmā un pulkvedis tik uzmetīs aci, kad varēs.
Fotovortālu vari apmeklēt kad gribi, nebūsi neko nokavējis, diskusiju var pacelt vēlreiz un vēlreiz. Tomēr diskutēt pie galda vai procesā, ir daudz produktīvāk nekā tad, kad esi atradis brīvu laiku, kad var ielūkoties, vai nav ierakstīta atbilde pie savas tēmas.
Tāpēc, manuprāt, ir atšķirība starp fotovortāliem un pulciņiem/skolām. Lai arī neiegūsti īsti akadēmisko izglītību, apmeklējot pulciņus, tomēr tas ir tuvāk, nekā izlasīt un “interpetēt pa savam”.