Originally published at ceerd.lv. You can comment here or there.
Pārskrienot pāri Apollo ziņām, apstājos pie šī raksta.
Aizkulisēs īpašu jautrību izraisīja norma, kas liegtu «spļaut, izmest atkritumus, nokārtot dabiskās vajadzības (izvadīt vielmaiņas galaproduktus) tam neparedzētās vietās». Noteikumu galīgajā redakcijā iekavas ar «vielmaiņu galaproduktiem» ir svītrotas, citādi pašvaldības policisti vēl varētu reglamentēt arī svīšanu publiskās vietās…
Tātad, nedrīkstēs nokārtot dabiskās vajadzības, bet kā ar korķēšanu? Vai tas tiek ietverts jēdzienā dabiskās vajadzības? Citādi, pastaigājoties sestdienas vai svētdienas rītā pa Vecrīgas ieliņām, jāuzmanās ir, ka tik neiekāpj vēmekļos.
Rakstā vēl ir minēts, ka sākumā šajos sagatavotajos likuma grozījumos publiskās vietas statusu varēja piedēvēt arī čoma dzīvoklim. Es tik vienu nesaprotu - kāpēc nevar uzrakstīt normālu likumu, lai to pēcāk nebūtu simtreiz jāgroza, jo tas var vai arī izraisa pārpratumus?
Stulbi arī ir tas, ka cilvēki nevar pasēdēt normāli zālītē. Neesmu es nekāds īpašais dārzkopis, bet, ja laicīgi pļauj zāli, tad tur diez vai to var samīdīt. Turklāt, kas tur slikts? Kas tad galu galā ir - pilsēta iedzīvotājiem un viesiem vai otrādi? Pagaidām viss vedina uz to, ka otrais variants. Žēl.
Piemēram, par ierasto strīdu objektu – uzturēšanos ar atkorķētu alus pudeli sabiedriskā vietā - turpmāk paredzēts naudas sods līdz simts latiem.
Viss jau it kā būtu labi šeit, tik vien tā problēma, ka policijā krāsies entriji par nesamaksātajiem sodiem..