Originally published at ceerd.lv. You can comment here or there.
Atveru savu rss lentu, apskatos, kas notiek Apollo un re - intervija ar J. Lagzdiņu. Joka pēc izdomāju palasīt. Jau atbilde uz pirmo jautājumu manī izraisīja smieklus un nesaprašanu - vai tiešām viņš ir tik vecs un stulbs (sue me for this!)? Šeit būs citāts:
Tas, ka daudzi žurnālisti un cilvēki uztvēra šo manu žestu simboliski, nebūt neliecina, ka tā domā sabiedrības vairākums. Ceru, ka lielākā daļa cilvēku to uztvēra kā joku nevietā, kā emociju izpaudumu. Es pats to tā uztveru.[..]
aču šī hipertrofētā reakcija manī izraisīja pārdomas par to, cik gan komplicēts ir politiķa darbs: strādājot deputāta melno darbu, izstrādājot likumus, tu vari strādāt ļoti daudz, bet tas faktiski netiks novērtēts un tam netiks pievērsta uzmanība. Un tad nāk kāds žests… Šis apstāklis bija viens, lai gan ne galvenais, kāpēc esmu pieņēmis lēmumu, vismaz par 95%, ka šī Saeima būs mans pēdējais sasaukums. Droši vien nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēšu.
Malacis, malacis! Nekandidē! Tavu un Tavu koalīcijas partiju biedru darbu tik tiešām nenovērtē, pilnīgi nopietni! Beidzot, vismaz, to viņš ir sapratis. Tad nu, varbūt, nemaz nebūs TIK stulbs, kā biju iedomājies. Lai vai kā, saspiedies jau viņš ir un paliks.
P.S. Es nedomāju, ka lielākā daļa sabiedrības to uztvēra kā joku. Vismaz lielākā daļa tās sabiedrības, kas vārās tajā pašā Apollo un Delfos. Peace
