4. Oktobris 2005

• 4.10.05 22:28
• A vot pie kājas, ka es svētdien piemetos kā lops esenšalā, a vot pie kājas ka es centos sist kanti tai meitenei, kura staiga apkārt un piedāva tekilu, a man pie kājas, kādā veidā es dabūju el Jimador cepurīti (teicu, ka pirkšu 9 tequila glāzītes, ja man dos naģeni), a man pie kājas, ka es vēl citām rīmējos klāt, a man pie kājas, ka planēju tur baigi , baigi. Man pie kājas, ko es tur sarunāju, jo sevi nekontorlēju tad. Es pat nekā nenoželoju, jo ko gan vairs, man patika tapat, kā bija. Man gan nav pie kājas, ka es ierados pusčetros pie krusttēva, kaut bija runāts uz 6iem. Man kaut kā viss tas vienalga. Es dzīvoju tālāk. Un morālo pohu nav. Un tas ir labi. Un tagad es gribu kaut kur atkal aizbraukt. Viens. Man paīk braukāt apkārt vienam. Kaut vai uz Siguldu, Cēsīm, vai kur citur. Vislabak pie dabas. Var arī uz vienu dienu. Vienalga. Būs jāieplāno kaut kad drīzumā, kāmēr laiks ir labs. Man patīk būt brīvam. Tikai neatkarīgs es vēl neesmu. Bet tas ar laiku.
• 16 rakstair doma