- 11.9.04 00:34
-
hetman vakardien seezhot vakaraa ar draudzeni AB dambii, runaajaam parto cik bezjeedziigi ir straadaat, dziivot, jo nekas jau netiek sasniegts un to labo mirklju ir tik maz, ka te ir un te to vairs nav, tie vnk izkup un izbirst kaa smiltis caur pirkstiem un vai tas ir maz taa veerts, visu sho streebt deelj minuuteem laimes mirklju ar apzinju, ka nemaz nav nekur teikts, ka to maz veel buus un apciemos atkal tevi.
parto, ka es apzinos, ka man ir draugi, cilveeki kam ruup un kam interesee, bet briizham shkjiet, ka tas viss ir tomeer par taalu un shkjiet vairaak kaa iluuzija ne dziives realitaate un liek padomaat parto, ka nekaa jau iisti nav, vai man maz, kas ir? nav, un, es ieshu straadaat, ieguvu, ko kaaroju un, ko tagad taalaak, dienas straadaashu raushos ciiniishos, bet, man atkal nekaa nebuus, jo, nez bezgaliiba fui .. pliekana garsha un bezgaliiba