Eju prom no augstskolas.

+ acīmredzot esmu garā vājš, jo joprojām netieku pāri tam, ka man attiecības ir beigušās un joprojām gribu viņu atpakaļ, bet tai pat laikā zinu, ka tas nav iespējams un vairs nekad nestrādātu. Bet cerības un vēlmes vienmēr paliek.

+lēnām laikam atgūstos, sāku no jauna mācīties kā ir būt vienam bez draugiem un tamlīdzīgi, drīz arī sākšu pa veikaliem viens staigāt, lulz

+joprojām nav nekādas skaidrības nedz par to cik es droši varu justies darbā, ka mani neatlaidīs, nedz par manu nākotni kā tādu. Krītu cilvēkiem uz nerviem un man vienalga jo esmu dusmīgs un neapmierināts.

Tas arī viss, pagaidām čau.