īsti nesapratu, kas tur par zhanru domāts...laikam jau šausmene, ne?
Nu pamatideja jau ir diezgan oriģināla,- kas tai nāk par labu...bet nu vienalga jūtama Holivudas smaka (vai arī varbūt es esmu pārņemts ar Holivudas nīšanu).
Nu patiesībā jau es jutos nedaudz vīlies, jo biju gaidījis ko nedaudz nopietnāku no šīs filmas, bet viņa vienalga aizvilka uz fantastikas pusi...bet nu tāpat bija samērā ciešami.
Ļoti labu efektu filmai deva Emīlijas Rozas vēstule, kurā viņa tiek pataisīta par svēto ar to, ka viņa iznesīs Dieva vārdu pasaulē ar savām ciešanām...tā itkā piedod šai filmai nedaudz augstākās jēgas, kas arī tai nāk par labu.
Patiesībā man tā advokāte nedaudz krita uz nerviem :)
Nu tā, patiesība nav īpaši daudz vairāk ko par šo filmu teikt. Rekomendēju noskatīties, ko nožēlot, manuprāt, arī nebūs...tikai papildināsiet savu "parunāt pie galdinja" tēmu krājumu.

P.S. Mazs secinājums ko es izdarīju:
Jēzus Kristus un Emīlijas Rozas, kā arī citu svēto grēkāžu ciešanas = Reklāma Dievam