Konkrētāk par to kas man kārtējo reizi neapmierina.
Īsumā:
Šobrīd esmu atjaunojis kontaktus ar savu ex-. Kontakta līmenī, ne vairāk, šai joprojām tiek uzturētas attiecības ar viņas virtuālo boyfriendu ar kuru pēc gada ievāksies kopā dzīvot un taisīs ģimeni un apprecēsies un blā, pilnīgs bullšits - bet kas gan es esmu lai spriestu. Šobrīd arī man ar viņu ir tādas "dod un neprasi neko pretī" tipa attiecības. Acīmredzot katru reizi kad man kaut ko vajag, kad es kaut ko vēlos, tad es viņai tikai traucēju un viņa paliek nedaudz neapmierināta. Nu pie tā ir pierasts un laikam jau mani tas vairs arī nefāzē. Galvenais ka es varu kaut nedaudz nosist savu vainas apziņu un paturēt pie saitītes manas pusmirušās cerības, kurām nav nekāda racionāla pamata. Bet vienalga es esmu pilnīgs lohs, es zinu, ka man nevajadzētu nemaz ar viņu, ņemot vērā viņas attieksmi, runāt, vēl jo vairāk pakļauties viņas iegribām, ka man vajadzētu izvēlēties citu ceļu un vismaz būt pašam par sevi. Es to visu saprotu un saprotu kamā balstās manas jūtas pret viņu, es saprotu kā tās ir veidojušās un cik primitīvas tās ir. Bet es nevaru tām tikt pāri un neko tur nepadarīsi. Es pārāk labi zinu viņas pozitīvo pusi (nu negatīvo arī, tiesa) un tā man liek turēties pie viņas. meh.
Ģimene kā ģimene vienmēr. Bezjēdzīgi, neviens mani neklausa, nevienam nav naudas, neviens man nevar palīdzēt, man jāpalīdz visiem pret viņu gribu. Vienīgi manos spēkos nav pat nevienam palīdzēt, jo es joprojām neko īpaši daudz nepelnu.
Jā, par darbu...šobrīd neesmu apmierināts, jo neadekvātas prasības un priekš tādām nesamērīgi zema alga. Un viss liecina ka darba vietā uz nākotni plānojas tikai vēl absurdāki apstākļi. Augustā būs gads, tāpēc intensīvi domāju kā lai to risina - respektīvi kādu lai citu darbu meklē? Problēma tāda ka no telefona operatora vietas lielas izaugsmes uz augšu nekur nebūs. Īpaši ņemot vērā ka man nav izglītības - man ir tikai pamesta izglītība. Un tehniski man tiešām nevajag diez ko daudz, tikai tik, lai es varētu dzīvot. Lieta tikai joprojām ir tāda, ka ja tu dzīvo tā, lai izdzīvotu, tad tas tev negarantē absolūti nekādu nākotni un pie mazākā sīkuma tava dzīve ir pēkšņi, negaidīti un sāpīgi beigusies.
Nākošais pirkums pēc tam, kad apgreidošu datoru - ierocis. L O L
confused