Nesen man radās jautājums par to, ka, ja manas emocijas parasti ir dziļas, nosvērtas un noturīgas, tad kā pie velna tas iet kopā ar manu bipolārismu?
Secināju, ka iet kopā tas viss ļoti pat labi, vienkārši man garāstovklis nemainās pa stundām, bet tieši pa sezonām, pa nedēļām, pa mēnešiem, bet, kad mainās, tad noturās ilgstoši un to ir ļoti grūti ietekmēt. Tā arī tagad ilgāku laiku jau man nebija nekādas motivācijas un vēlmes neko darīt, bet te pēkšņi kaut kas manī pamodās, kautkāda apziņa, ka senajos laikos, starp aizvēsturi un civilizācijas pirmajiem soļiem uz republiku, cilvēki strādāja nepārtraukti un bez jautājumiem par to, kam viņiem tas ir vajadzīgs un kāda tam ir jēga, jo ja viņi pa sestdienām un svētdienām atļautos regulāri atpūsties un neko nedarīt, tad viņi vienkārši izmirtu. Kaut kā tas mani tagad ir motivējis nedaudz sākt kustēties un darīt vismaz kaut ko. Redzēs, vai tas noturēsies kā es domāju, ka tam vajadzētu, vai pāris dienu laikā pāries.

Pašreizējais garastāvoklis: curious