Nedēļa kopš iepriekšējā posta. Nekas nav mainījies.

Tikai vēlējos atzīmēt, ka pa virsu visai huiņai mana bijusī saule mani šodien ar visādas dabas stulbumu un ietiepību tik ļoti nokaitināja, ka es beidzot saņēmos un pieņēmu to lēmumu, kuru iepriekš vairākkārt biju atlicis - nolēmu, ka pārtraukšu ar viņu kontaktus pavisam. Labi apzinos, ka tuvākās pāris nedēļas man noteikti būs emocionālas lomkas tā sakarā, jo reāli man nav neviena ar ko pārmīt kaut vienu vārdu ārpus darba vai augstskolas, bet lēmums ir pareizs un būs man vien jātiek galā ar to. Kaut šobrīd es nejūtu neko sevišķu tā sakarā...dažreiz man gribas, lai es biežāk būtu tik nokaitināts, jo vismaz tad es spēju rīkoties racionāli, bez emocionālām barjerām.

Pašreizējais garastāvoklis: aggravated

Un vispār, tā kā es esmu palicis viens un es nemāku nemaz dzīvot tikai pats priekš sevis un nav neviena kā dēļ dzīvot vairs, tai skaitā pat vecāku pēc nē, jo ir vairāk kā skaidrs, ka viņi manu naudu neņems - ir doma sākt plānot kā vienreiz tik vaļā no šīs nejēdzības. Tikai plānošana nav tik vienkārša. Es zinu, kā es gribu to izdarīt, bet nezinu, kā lai to izdara maksimāli nesāpīgi man apkārt esošajai pasaulei. Mani interesē ko likumi saka par kredītiem, par īpašuma tiesībām, cik daudz naudas man vajadzētu lai es visu varētu pats pirms nāves nokārtot un lai nevienu tas neskartu finansiāli negatīvi ? Būtu ahuenna jauki ja šito izlasītu kāds, kas zinātu, vismaz kaut ko, ko par to pateikt...lai gan cerības ka manus vaimanāšanu kāds lasa ir samērā mazas.

Un lai gan es turpinu apgalvot ka es beidzot esmu brīvs un varu darīt ar savu dzīvību ko gribu, realitātē joprojām ir vēl viens cilvēks, kurš mani uztrauc - mana vecmamma. Tas ir, viss jau ar viņu ir kārtībā, bet nezkāpēc viņu ļoti uztrauc kas ar mani notiek un tāpēc es nezinu vai viņa tiešām to spētu pārdzīvot... Šķita jau, ka pa šo gadu, pa kuru es ar viņu praktiski nekontaktējos, viņai jau vajadzēja tā kā atsvešināties no manis, bet, bļa, ne sūda...
Ai...

Pašreizējais garastāvoklis: drained