Varbuut es neesmu perfekts, varbuut neesmu labaaks par citiem, varbuut pat patiesiibaa esmu pats nejeedziigaakais, kas vien var buut...bet vismaz es varu teikt, ka neesmu plagjiaatisms, es esmu origjinaals un vismaz liidz shim esmu bijis vieniigais taads eksemplaars, ar ko es vismaz varu lepoties...
Varbuut krasaas atshkjiriibas no sabiedriibas mani padara nederiigu tajaa un sabiedriiba mani izstumj, veelas pienjemt, bet nespeej...bet vaitad man vajag sabiedriibu? vaitad es nevaru eksisteet arii bez taas?
Nesaku, ka esmu vieniigais taads, ir daudzi taadi pashi kaa es, tik muus nevar pieskaitiit visus vienaa kategorijaa, mees esam katrs pats par sevi un nesavienojami ar citiem, mees neesam peleekaa masa, mees neesam atkariigi...
Vaardi, ko varbuut jau daudzi ir teikushi, tik izteikti citaa, varbuut arii muljkjiigaakaa formaa, bet vismaz tikpat unikaalaa kaads esmu es pats...

Necenties manii ieraudziit kautko saderiigu ar tevi, jo jo mazaak es buushu taads kaa tu, jo vairaak es buushu es pats...

Pašreizējais garastāvoklis: norm ikona