"-Kusties, ej, paņem kautko rokās, ieraksti kautko čatā, Dari kautko!
-Ne!
-Ne?
-Negribu!
-Kādēļ?
-Esmu noguris
-No kā, no kā tu esi noguris?
-Nezinu...no sevis...
-Tad ej gulēt...saņemies, izkusties, nokrīti gultā un guli, nospļaujoties uz visu pasauli, uz visām tās vajadzībām, vienkārši guli!
-Nē!
-Kādēļ? Kādēļ nē?
-Guļot es zaudēšu laiku. Zaudēšu savu dārgo laiku, ko es jau esmu tik daudz pazaudējis, kura man ir palicis tik maz. Negulēšu. Nospļaušos uz pasauli esot nomodā. Lai iet viņi ratā! Man laiks ir dārgs!
-Bet tu neko nedari. Tu jau zaudē laiku.
-Es to nezaudēju, es to izbaudu. Izbaudu un cerībās gaidu, kamēr atnāks kautkas, kas visdrīzāk līdzināsies beigām.
-Tas ir bezjēdzīgi. Tam tā nav jābūt. Pārstāj, tu zaudēsi dzīvi, tu zaudēsi zaudēto laiku.
-Man nerūp."