Nez vai mūžīga emociju noliegšana man kādu dienu nebeigsies sirdstriekā...turklāt, cik esmu nopratis, sirds man laikam nav tomēr diezko spēcīga...
Ņemot vērā manu neveselīgo dzīves veidu, veselības stāvokļa pilnīgu ignorēšanu un tā saukto "sirdssaapju" turēšanu pie sevis, varbūt drīz man pat vairs nevajadzēs ņemties ap problēmu, ko darīt pēc tam, kad man pienāks 20...varbūt noveiksies un tiešām būs tā, ka nebūs nekādas vajadzības brūvēt plānus par to, ko pēc tam...
Varbūt pārslēgt dienasgrāmatu no publiskās uz privāto? Bet tad jau diezko lielas jēgas no tās vairs nebūs...
Muļķīgi...