10:45 am
Kad uzsnieg, suņu rejas naktīs kļūst kailas. Es dzirdu tās cauri miegam. Kad pamostos no rīta, viss ir pieklusis. Zeme kā brūce ir aizvilkusies ciet, sarecējusi un raupji pārkreveļojusies.*
Mana plauksta dzīvoja Tavā rokā. Piecas minūtes vienreiz simts gados. Gadā līdzīgā šim. Kad viļņi jūrā no aukstuma bija apstājušies un iesaluši, bet krasta smiltis zem mūsu soļiem svepstēja. Vējš svilpoja, vijoties ap mūsu kājām. Laimi mēs panesām viegli un ātri, izlietojām.