|
Jan. 1st, 2010|01:02 am |
Mans pirmais kopsavilkums par nujau aizgājušo gadu:) :
Tas iesākās esītī, kur es svinēju kopā ar māsu un draugiem:) Bija patiešām forši, un it īpaši ap 5iem meklēt kādu vietu vecrīgā kur vispār kaut kur dod ēst!!!:D
Vispār kopumā, gads nebija ne galīgi neizdevies, ne izcili izdevies. Bija kaut kur pa vidu un es pat teiktu - uzreiz, ja jāpasaka kāds ļoti spilgts notikums, tad īsti pat tāds nenāk prātā. Bet nu, es mēģināšu sadalīt gadu pa kategorijām un pievienot klāt notikumus :)
skola
- Gada sākumā es biju apņēmusies pārmaiņas pēc regulāri apmeklēt skolu un kārtot visus tekošos uzdevumus un testus, kas man arī visai veiksmīgi izdevās!
- Lūzuma punkts iestājās gada vidū, kad sākās sesijas laiks un daži neizpildīti un laikā nenodoti darbiņi. Es uz ekšiem neazigāju, jo tie vienmēr bija pārāk agri, lai es varētu piecelties un tas man ir bijis smags jautājums visos laikos
- Vasara pagāja mierīgi, nedomājot par to, ka šobrīd man ir bloks, lai noslēgtu līgumu uz nākamo gadu, bet tāda iespēja vēl pastāv, ja visu nokārtos līdz oktobrim, - tā nu es neiespringu, lai arī nenoliegšu, dažbrīd škrobe par to bija
- Pienāca septembra pēdējās divas nedēļas - jā tik ilgi es biju ievilkusi, kad burtiski katru dienu rukāju kā zirgs, gandrīz katru dienu kāds pārbaudes darbs vai eksāmens un vēl tā traka socioloģija, kur no galvas bija jāiemācās 40 jautājumi, murgs kaut kāds - bet nu tiku galā - tikai nepaspēju īstajā dienā noslēgt līgumu līdz ar to - to var izdarīt jebkurā dienā tikai jāmaksā 30 lati.- par visiem parādiem kopā septembra mēnesī samaksāju ap 80 latiem
- Tā nu es vēl joprojām krāju 30 latus. :D. Nē nu nav tik traki, esmu sakrājusi, bet bremzē viens učiks, kurš nevar ielikt vienu atzīmi sistēmā līdz ar to es nedrīkstu noslēgt līgumu, kamēr viņš tur pišās, atvainojos
Kārlis
- Gada sākums bija kā jau vienmēr - bija gan labie, gan ļoti sliktie brīži
- Manuprāt, kaut kad janvārī vai februārī mēs salecāmies tik traki, ka viņš mani gandrīz pameta
- līdz jūnijam, bieži pie viņa ciemojos kojās
- maija beigās viņš mani gandrīz atkal pameta... tas bija smagi
- vasarā mēs reti kad tikāmies, jo viņam priekš manis nebija laika - visu laiku tikao darbs mājās... sāku just, ka sākam atsvešināties
- Lūzuma punkts - septembra sākums, kad viņš bija tik ļoti tālu - morāli - no manis, ka man likās, ka es satiekos ar svešu cilvēku - tik daudz sāpes, tik daudz tukšuma sajūtas un tik daudz vilšanās es nebiju piedzīvojusi šinī gadā - un arī tik daudz sliktu vārdu es vēl nebiju dzirdējusi no viņa.. sāku sev jautāt - nafig viņam mani vispār, ja jau esmu tik slikta?
- ap oktobri viņš sāka strādāt sabilē, sākām retāk tikties... viņa attieksme palēnām atkal sāka mainīties. šoeiz uz labo pusi. arvien vairāk viņš kļuva labāks pret mani,mīļāks, šķita, ka atkal jau viņam nozīmēju ļoti daudz
- es, savukārt, secinājusi, ka mana kasīšanās par sīkumiem ilgā laikā ir sākusi nogalināt viņa jūtas pret mani - ko pierādīja vasaras lūzuma punkts - tāpēc es sāku mainīties. turēju muti, skandālus vairs netaisiju... īsāk - es pārstāju par viņu domāt. un tad arī sāka zust manas jūtas pret viņu
- gads ir noslēdzies - viņš mani mīl, alkst pēc manis,nekādi strīdi nav bijuši, viss ir ļoti mierīgi, tikai mana attieksme ir mainījusies. es vairs neesmu mierīgā, pieglaimīgā, klusā meitene... esmu sākusi pastāvēt par savu viedokli, runāt pretī, ja vajag, būt asa - un škiet, ka viņam es tāda pat patīku vairāk. ..heh, ja vien viņš zinātu, ak es tāda esmu tāpēc, ka vairāk nemīlu viņu. un ja atkal man radīsies spēcīgākas jāutas pret viņu, es atkal palikšu par to peli un viņš atkal atsals. pasakii, ka ir totāla bezloģika?
Puiši...
Tad nu... ar kādiem ievērības cienīgiem puišiem man ir nācies satikties šā gada laikā.
- Andrē. Ar viņu es satikos, manuprāt, līdz kādam februārim, jo mūs vienoja tikai sekss, tāpēc ātri viņš man kļuva neinteresants. Viņš gan mani vēl dažreiz uzmeklē, bet man nav īsti intereses, jo viņš sakarīgi spēj runāt tikai par ekonomiku un pārējais,ko viņš spēj izdvest ir - murr, buča, gribu tevi. tas arī viss. tas man neder. JO! man vajag smadzenes! tā lūk. vairāk nekontaktējam.
- Andrejs. nē, nu nekas jau vairāk pa bučām nebija, bet bija spēcīga kaisle. tas gan. drīz vien tas viss noplaka, ilgāk pa mēnesi neilga, jo palika garlaicīgi un ekšens zuda. lai gan man patika tā doma - slepus skūpstīties skolas kāpņu telpās...bet nu cik var. sapratu, ka man to nevajag.
- Artūrs. Totāla vājība pret šo vīrieti. Satikāmies dažas reizes vasarā, lai samainītos ar grāmatām... Protams, ka es grāmatas no viņa ņēmu tikai tāpēc, lai būtu kaut kāds iegansts viņu satikt.lai arī saprotu, ka viņam ir sava dzīve, meitene utt - viņš vienmēr paliks manā sirdī kā īpašs cilvēks manā dzīvē... Dažreiz pieķēru sevi pie domas, ka gribu viņam pateikt, ko jūtu, bet tad saprotu, ka tas tikai sabojās mūsu attiecības, labāk nevajag... kas bijis tas bijis. lai arī 6 gadi pagājuši.
- Jānis. Nujā, ar Jāni, es iepazinos jūnijā caur oho.lv. Likās sākumā baigi sakarīgs, satikāmies arī daudzkārt, bija foršas pastaigas gar jūru, pa parkiem utt. Jā, ar viņu bija viens no labākajiem seksiem ever. Viņa bija liels, viņš sparata,ko dara un bija patiešām - LABI! tāpēc jau es arī ar viņu turpināju satikties, jo morāli es viņu nelaidu sev klāt... negribēju. beigās es sāku saprast, ka viņš ir lupata, pa tievu priekš manis, vājš raksturā, dažreiz baidās no manis, runā tikai to, aks amn varētu patikt - sapratu, ka man tas neder - un viņu novembrī atšuvu - pie tam smagi. mēs vairs nekontaktējam.
- Timo. Tas bija viens foršs džekiņš no kluba. Viņam ir 28 gadi, amerikānis un plastikas ķirurgs. Viņš bija pirmais puisis ar kuru es pirmajā vakarā aizgāju uz viensīcu un pārgulēju. No tās reizes pārleicinājos par faktu, ka pliks sekss man baudu nespēj sagādāt, ja es par cilvēku neko nezinu. Bet tā - cilvēks kā tāds, ļoti patīkams, dažreiz vēl sazinamies feisbukā, we stay in contact. :) Cik sapratu, pēc gada būs atpakaļ, lai šeit iekārtotos strādāt. nu tad jau redzēs.. būs preiks satikt anyway :)
- Mikele. ūūū..... šis ir visspilgtākais tēls itāļu literatūrā! :) vēljoprojām par viņu domāju un dažreiz dumji ieķiķinos:) Gaidu kad viņš atgriezīsies Latvijā un mēs atkal varēsim atsākt to neizsakāmi aizraujošo spēli, ko iesākām....... :))
- Džons. Jauks amerikānis, ar kuru mēs satikāmies tikai vienreiz klubā, bet tik labi izdejojāmies un viņš starp citu nemkelēja seksu un neaicināja mani uz his place, kas tikai un vienīgi iedvesa cieņu pret viņu:). bet jā, puisis burvīgi prata dejot kko līdzīgu vēderdejām, man tas likās tik amazing, ka tagad es tiešām ticu, ka džeki actually to prot, ja grib :))
- Dereks. Ahh..... Fizioterapeits no Amstedamas... Ja no sākuma viņu nepamanīju, tad pēc tam mani no viņa, un viņu no manis nebija iespējams atraut ne ar ko. :) Izcils skūpstīšanās ziņā, vnk izcils, un kopš tā vakara mēs vēl joprojām sarakstamies ar epastiem. inteliģents, kas man ir ļoti būtiski:) es ļoti ceru, ka drīz kaut kad viņu satikšu vēl. Un ļoti izteikta fizisika pievilkšanas, lai arī nekas vairāk par skūpstiem starp mums nebija. Lai arī neatteiktos. :))))
- Flemii. opā... nuja, šitas arī ir īpašs gadījums. vispār jau mani viņš lāga nepiesaistīja,bet visi man tā spieda un teica, ka tas taču ir pilots - aiziej uz randiņu, vismaz vienu, nu pamēģini. nu aizgāju arī.. :D. nu neko, īstenībā, inteliģents, tikai malziet par aukstu priekš manis! nu izturēšanās ziņā, man prasās karstu flirtu. viņš acīmredzot nav radis to piekopt. bet nu puisis ir kā traks pēc manis, tāpēc esmu viņu ieseivojusi un varbūt atstāšu kā mīļāko, lai gan vēl neesmu nomēģinājusi, kā sacīt jāsaka.... vēl esmu iepazīšanas procesā:)
- Orii. Kopš novembra aktīvi komunicējam, lai arī kādu laiku bija klusums no mums abiem. Bet es viņu tiešām mīlu kā savu Strēlnieka brāli, kā burvīgu cilvēku un draugu:) tiešām.
- gan jau ir bijis vēl kāds, bet man vnk nenāk neviens vairs prātā, kas būtu tādas ievērības cienīgs :p
dažādi
notikumi, kurus būtu vērts pieminēt
- strādāju žurnālā. ieguvu pieredzi gan reklāmā, gan arī rakstot žurnālam rakstam, kuri sekojoši arī tika publicēti. vēlāk uzņēmos redaktora pienākumus, rakstīju redaktora sleju, rediģēju tekstus, meklēju fotogrāfijas....Bet pametu šo darbu, jo priekšnieks bija idiots. nemaksāja alga un slimoja ar pašizdomātiem stāstiem, kurus stāstīja citiem un kuriem pats ticēja - īsi sakot, totāls blefs
- pieredze PR. pastrādāju pie viena no rīgas mēra amata kandidātiem, kurš, kā jau pēc scenārija, manī pamatīgi ieķērās. turpināt pēc prakses sadarbību, atteicos.
- sāku just, ka palieku arvien komunikablāka, velk pie cilvēkiem, sākām ar Mārdžu regulāri katru nedēļu doties tusēt pa klubiem un iepazīties ar jauniem cilvēkiem, lielākoties, ārzemju:)
- sāku just arī vēlmi kkur doties ceļot, redzēt ko jaunu, gūt jaunas emocijas, jaunus iespaidus, piedzīvojumus - tipisks strēlnieks
- sāku aizrauties ar pavārmākslu un vēderdejām. :) sapratu, ka tas ir tiešām tas, kas man ir vajadzīgs un kas manu uzmanību spēj noturēt un mani saista. jo es patiešām ļoti ātri zaudēju interesi. šoreiz ir citādāk. :)
nu, tas tā, īsumā. :)))
|
|