| Mans pirmais d-gr ieraksts |
May. 19th, 2009|09:41 pm |
esmu slikta.
nemūžam neticēsi, par ko es šodien domāju, runājot ar priekšnieku.
aha...
Kad atnācu, biju saģērbusies visai pieguļošā apģērbā, kas neslēpa nevienu mana auguma aprisi. bet tas bija izskaidrojams ar to, ka man VIENKĀRŠI nebija nekā cita ko vilkt, jo bija veļas diena.
Un tur viņš sēdēja. Kā vienmēr pašpārliecināts par sevi, slīpēts līdz pēdējai nervu šūnai, ar pašapzinīgu smīniņu uz pilnīgajām lūpām.
Viss sākās pavisam dabīgi, runājam par darba lietām, par kārtējo uzdevumu, kas man ir jāizdara.
protams, es jutu spriedzi. Es nekad tik tuvu viņam nebiju atradusies. bet tā nebija kaisle. tās bija bailes par to, kādu viņš mani redz, kas ir pilnīgi dabiski un notiek ar visiem, kuriem rūp sava nākotnē uzņēmumā.
Viņš ir no cilvēkiem, kuriem patīk parunāt.
un tā nu viņš runāja.. runāja... un ik pa brīdim manā galvā parādījās ainas no šī rīta sapņa... Tu vari iedomāties - cilvēks stāsta par svarīgu prjektu, bet es dzenu prom fantāzijas....kā viņš man sēdēja blakus mašīnas aizmugurējā sēdeklī....kā mēs - kā strāvas triecienu - saņēmām nepārvaramu kaisli, kas mežonīgā ātrumā izskrēja cauri augumam... kā mēs paskatījāmies viens uz otru un lēnām tuvojāmies.. es viņam, viņš man.. un tad tas brīdis, kad sevi vairs nevar novaldīt - viņš pievilka mani cieši sev klāt un sāka skūpstīt. drīz vien jau viņš bija virs manis un uzvedās kā zvērs! rr..
un kad rīta sapni man izdevās aizdzīt, vietā nāca citas - jaunas, un nujau manas fantāzijas.
viņš sēdēja pavisam brīvi un lepni atgāzies mīkstajā krēslā. manas fantāzijas aprobežojās ar to vien, kā es uzsēstos viņam virsū tajā pašā krēslā, pavilktu viņu aiz kaklasaites tik tuvu, ka starp mums būtu tikai daži milimetri elpai..un to vēl joprojām turot, maigi noskūpstītu.. es gribētu, lai visur ir pretrunas. es gribētu turēt vņu cieši aiz kaklaisaites, bet skūpstīt knapi pieskaroties lūpām... es gribētu uzdzīt tik augstu spriedzes līmeni, kas viņš vairs nespētu valdīties. tik augstu, ka viņš noplēstu manu krekliņu no mana auguma un piespiestu man pakļauties...
ahhh
nu, pasaki, ka es neesmu slikta??! |
|