| |
[Jan. 24th, 2010|10:23 pm] |
es te pēdējās dienās esmu sākusi iet nost no ceļa. cenšos savas problēmas slīcināt alkoholā.
nē, 4dien jau viss bija ļoti ok, es vai lecu aiz priekiem gaisā, zinot, ka klubā satikšu Danielu.
Visi prieki beidzās jau nākamajā dienā - piektdienā - kopš tās dienas man liekas, ka kaut kas ir mainījies viņa uzvedībā vai pareizāk - attieksmē pret mani. [vēl pavīd jautājums - vai gadījumā tā neesmu es, kurai tā attieksme ir mainījusies, bet es to varbūt lāda nespēju sev atzīt un tāpēc izmaiņas meklēju katrā viņa uzvedības niansē, kas izkrīt ārā no pierastā un normālā, uzskatot, ka pie vainas ir viņš, bet nu anyway, tā ir tikai teorija]
problēma sākas brīdī, ka esmu sākusi dzert. nu labi, cik nu dzert... bet nu vakar izdzēru pudeli šampja. šodien puspudeli vīna. un dzeru tikai tāpēc, ka es nesaprotu, kas notiek. man ir kaut kāda paranoja iekšā, ka viņš mani krāpj, vai arī, ka viņam ir uzradusies kāda, kas viņam šķiet daudz interesantāka pa mani, bet diez vai vienas dienas laikā, pareizāk, pāris stundu laikā, tas būtu iespējams, jo 4d taču viss vēl bija labi, bet nu ok
mēģināšu saprast, vai ir kaut kas tāds, ko es būtu izdarījusi ne tā, vai arī kur būtu tas brīdis, kad viņa attieksme izmainījās
tātad, 4dien mēs satikāmies, biju skaisti saģērbusies, viss bija kā nākas. kad viņu pirmo reizi ieraudzīju rnb zālē, ar mani atkal notika tas pats, kas toreiz ar vampīru... :) es viņu ieraudzīju un fiksi metos bēgt uz otru zāli, lai viņš mani neredz :D es nezinu, kāpēc tā daru
pēc tam vēlāk mēs tomēr beidzot satikāmies - viņš nāca man pretī un izskatījās patiešām ļoti priecīgs mani ieraugot. lai arī bija atturīgs, tomēr nespēja novaldīt rokas ik pa brīdim man pieskaroties, kas ir laba zīme. tad kad viņam izteicu komplimentu par to, ka viņš izskatās satriecoši, tad viņš uz to atbildēja, ka ne tik ļoti cik es, jo uz mani skatoties pilnīgi visi vīrieši, kas atrodas zālē. :) khm. es tagad neatceros kādā manierē viņš to teica, bet tur nebija klāt nekādas sliktas domas klāt. ņemot vērā, ka viņam ir mazliet problēmas ar pašapziņu, tad pieņemu, ka varbūt viņš varētu uzskatīt, ka es izskatījos tik labi, ka viņš ir pa necilu priekš manis, bet es tā nedomāju...
tad vēl bija variants, ka viņš nebaidījās mani noskūpstīt. bet vispār viņš bija tāds atturīgs, bet tāds viņš bija arī mūsu pirmajā tikšanās reizē un viņš teica, ka ir tāds vienmeŗ, jo sargā sevi.. nu un tad mēs bijām pie bāra un viņš man visu laiku nepieskārās....ik pa brīdim. mēs tur apskaujam viens otru, vēlāk nē. nu tā periodiski. es tā neesmu pieradusi, jo vispār jau man vajag, lai es nepārtraukti jūtu, ka esmu otram vajadzīga, bet nu laikam viņam ar to simpātiju izrādīšanu ir citādāk...
un jā, pie sevis uzaicināja viņš. es par to vispār pat neieminējos... mājās gājām rociņās. aizgājām pie viņa, abi noguruši, bet plkst jau arī bija pirms pieciem. nu un tad abi gājām gulēt, izlaižu sīkumus.... :) guļam visādi - gan apskāvušies, gan atsevišķi, jo vispār man pašai vieglāk ir gulēt, ja jūtos brīvi gultā un var brīvi kustēties. bet man kaut kā daudz nozīmē, ja mani apskauj. nu un kad pamodāmies, daudz smaidījām, skatījāmies viens otram acīs.. viņš mani paķircināja savā ierastajā manierē... pēc tam viņš aizgāja uz dušu. pēc tam es. kad iznācu laukā no dusās, viņš sāka besīties par to, ka neiet internets, jo viņam bija jāpārbauda epasts, jo viņam notiek sarunas par jauno dzīvokli.. viņš jutās noguris, jo bija gulējis vairāk nekā vajag. man drīz bija jāiet. viņš ēda savu musli, es uztaisīju tēju un maizītes.. sēdējām pie tv, viņš mēģināja atdzīvināt kompi, neko daudz nerunājam.. bet ik pa brīdim viņš uz amni paskatijās... pieskārās... nu tā, tāpat. un tad man bija jāiet, es saģērbos un mēs neko nerunājām lāga, un es saģērbos un viņš vnk stāvēja un tad es viņu noskūpstīju, tā drīzāk bija buča nevis skūpsts, viņš kaut kā izvairījās no īstiem skūpstiem tajā rītā. viss!
pārbaucu mājās, uzrakstīju viņam skaipā, ka bija tiešām foršs vakars, laiks paskrēja ātri. uz ko viņš atbildēja, ka paldies, jūtas tāpat. pēc tam uzrakstķiju kko garu, kas bija malziet ar humoru un viņš tikai uzlika smejošo ģimīti un viss. vēlāk bija offā. tad vakarā aizlidoja un kad bija tajā viļņā vai kur, neko man vispār neuzrakstīja, kā viņš to agrāk darīja.. zin kā, pirms gulētiešanas, tas bija ta kā rituāls, kko man uzrakstīt...
nāmakā dienā, tā sanāk kas - nujā, vakardiena. visu dienu vispār nekādu ziņu, abi skaipā, bet neko neraksta. pēc tam atkal off. bet tikai ap 8 atnāk sms - hi sweety, how are you. uz ko es atbildēju un tad viņš man atbildēja ar stundu lielām pauzēm, beigās kko rakstīja vēl, sapratu, ka aizgājis uz kaļķu vārtiem tusēt kā parasti vai kā... ap 4 viņam uzrakstīju sms, bet neatbildēja...
šorīt no rīta paskatos, kad pēdējo reiz bijis draugos, skatos - 5.05 vai kkas tāds. nu jauki, vismaz viens pārnācis mājās.. jo manā klātbūtnē viņš draugos neiet, feibukā arī nē. nu ķip tad kad mēs satiekamies, visu uzmanību velta man un nekāds dators. dators ir labi ja nākamajā dienā... tātad, jā es kļūstu paranoiska, viņam nebija neviena vecene līdz. man pašai jau paliek kauns par sevi... nujā.. un tad šodien atkal nekā visu dienu, bet vakarā ap 8 - saproties, kāpēc plkst, atnāk sms - čau, kā man ejot pa laukiem - [ahā, tad atcerējās gan, ka vakar teicu, ka braukšu uz tejieni] un pajautāja, kad es būšu atpakaļ. nē nu izcili - tad ka d es emsu rīgā, viņam mani nevajag, bet tad kad es aizbraucu uz laukiem, tad pēkšņi atkal vajag. nekā nebija, es vispār pat nepagodināšu šo jautājumu ar atbildi. un tas notiek jaauuu.... 3 stundas. es jau gan domāju, ka nenoturēšos, un beigās tomēr atbildēšu.
un viņš nav onlainā vispār, ne skiapā nekur. draugos bijis pirms 8iem.. ja nu pie viņa ir kāda... ai nu bļāviens paskaties kas ar mani notiek.. par ko es viņu savā prātā padaru... sākas tas pats, ask ar kārli! bļāviens kārlis ir vainīgs ka esmu kļuvusi tik aizdomīga un nespēju ticēt nevienam, tikai viņš :((((((((((((
ko man darīt?? es pārspīlēju? uzrakstiet kāds, kā ziizskatās no malas...objektīvi. |
|
|