| |
[Jan. 21st, 2010|06:51 pm] |
redz kā... šodien pārmaiņas pēc uzpūtu nevis escadu, bet gan diesel, un uzreiz nāca asociācijas ar mikeli. vispār ar mikeli man saistās gan šīs smaržas, gan arī Robija Viljamsa - Bodies, kā arī Nellijas Fortado - Manos al aire vai kaut kā tā. vakar vēlreiz paskatījos bildes, ko viņš man atsūtīja un vēlreiz nonācu pie secinājuma, ka viņš ir skaists kā dievs. protams, es viņam uzrakstīju vēstuli pirms nedēļas, uz kuru vēl joprojām neesmu saņēmusi atbildi, bet tas ir ok, es saprotu, tā notiek es nemaz negribētu sarakstīties katru dienu... jo viņš jau nelaiž sev klāt. bet atbildi uz jautājumu par to, vai viņš jūnijā atgriezīsies Latvijā, es gan gribētu dzirdēt. bet es tāpat uz to baigi neiesprngstu, jo atbildi tāpoat varu saņemt caur telefonu, ja uzrakstītu viņam īsziņu, tā kā, tas nav tik steidzami... galu galā vēl 5 mēneši. ...jēziņ, cik atri laiks skrien, tikko vēl bija novembris... šausmas, kā es toreiz biju safanojusies...... nē nu protams, tagad jau arī esmu, bet nejau tik sasodītā līmenī, kā toreiz, kad klausījos Kelly Clarkson - Already gone - mjā, ar šito dziesmu man arī saistās viņš. īpaši toreiz tā reize, kad mēs abi visa vakara garumā viens uz otru paskatījāmies simtiem reižu... tas viss bija tik... ahh, tas vnk laikam mani tik stipri iespaidoja, ka tāpēc nespēju viņu aizmirst. bet kā jau sev esmu to skaidrojusi astoņsimt reižu, man nemaz nevajag viņu aizmirst. :)
tā, nu tad es šodien iešu tusēt, kā sacīt jāsaka, jānosvin pirmā oficiālā brīvības diena. jā, nožēlojami, bet ko darīt - citi, kad šķiras raud, es - eju svinēt. bet nujā, man bieži daudzkas ir pavisam otrādi. un tāpat visi jau sen zina, ka es galīgi neesmu nekāds pareizuma kalngals un nekad nebūšu. lūk. un man tā ir labi.
bet ko es gribēju teikt ir tas, ka šodien iesim tusēt, un tur būs arī pilots - varbūt, un man ļoti gribas viņu satikt, es esmu nejēgā sailgojusies. cerams, ka arī vakars noslēgsies pie viņa:)) hehehehe
tad vēl es tā šodien domāju. agrāk kad kārlis man vēl daudz nozīmēja, tad es tik ļoti baidījos no tā, ka varētu nejēgā sāpēt, ja mēs izšķirsimies... atceros, ka tās divas vai trīs reizes, kad viņš mani gribēja pamest, tad tas nejēgā sāpēja. protams, ka tagad ir savādāk. man nesāp. es piemēram šodien neesmu raudājusi nevienu pašu reizi. es tikai ļoti pieēdos. un vakarā arī ļoti padzeršos. ok, cik nu daudz... es parasti izdzeru vienu šampānieti pa 1,81, - tad man ir jautri uz stundu apmēram un viss. pēc tam esmu skaidra kā stikliņš. un pie tam es neesmu vēl izdomājusi, ko vilkt. vienīgais, ko paspēju izdarīt bija ieiet dušaā, izmazgāt matus un nokrāsot ļooti sakranus nagud. nu labi, vismaz tas ir izdarīts. vēl amn atliek izdomāt, kuru krekliņu vilkt un tad lēnām sākt likt seju. un tad vēl mati. jā mati.. jāsataisa mati.
|
|
|
