| |
[Oct. 26th, 2009|12:50 am] |
nu tHāāātad...
karoč, 5d tiku pie daiļumdaiļiem zābaciņiem karameļu krāsā no Crop Town. Nu tieši manā stilā, esmu starā:)
bet uzreiz ir tā sajūta, kas vienmēr ar jaunām mantām - mērķis ir viņus turēt vistīrākajā vietā, dies pasarg ka tik nenosmērēt un saglabāt viņus tik perfektus pēc iespējas ilgāk :)
a pēc mēneša jau viņi tiks nomesti kur pagadās. tā nu tas ir, saproties, cilvēka psiholoģija - kā jau ar visu jauniegūto - vispirms dievina un pēc tam viss ar laiku paliek pašsaprotams. EHHH, cik žēl, ka pat attiecības šajā ziņā nav izņēmums
tad pazvanīiju Jānim, lai šis man atbrauc pakaļ un aizved mājās. sanāca, ka pa ceļam iegriezāmies viņa dzīvoklī, iedzērām tēju, es izē'du visu viņa ledusskapi un tad sāka sāpēt vēders un lūdzu, lai ved mani mājās. lūk. un man pat nevilka ar viņu kko tur darīt.. laikam pietika. mēs jau kā prosta draugi satiekamies jau kā divas nedēļas, bet nekas vairāk nav bijis
nu lūk. un 6dien es nogulēju līdz 4 pēcpusdienā. pa vidu pamodos 12, kad kāds idiots zvanīja pie durvīm, bet es, kā jau parasti, nekad vaļā neveru. da lai viņi šālē dillēs.
pēc tam, vakarā atbrauca Kārlis. pirms tam, un to es sevī vēl nespēju saprast, es jutu sevī spriezi, satraukumu.. un tā ir vienmēr. pat tad kad viņš atbrauc, es nespēju līdz galam atbrīvoties, justies brīvi, man visu laiku liekas, ka jāuztur pozitīvā atmosfēra un ja es to nedarīšu, tad viņš sagruzīsies. liekas, ka man ir jādomā, ko runāt, kādas tēmas apsroest un tas ir tik ellē grūti un nogurdinoši.. ok, ir retas reizes, kad mēs runājam bez apstājas, bet vairāk tomēr ir tā, ka daudz sanāk brīži, kad man vnk nav par ko ar viņu runāt. un tādi brīži mani dzen izmisumā
nu lūk. pagatavojām vakariņas, izdzŗām 2 pudeles vīna, juhū. un es pat nepiedzēros. bet... divas lietas, kas man ir jāpasaka.
1.) dažas reizes, kad mēs skūpstījāmies, es aizvēru acis un iedomājos, ka skūpstos ar to francūzi... ahhhh, jā, jā, zinu jau, cik tas izklausās dumji, bet tā nu tas ir. nespēju to vīrieti izmest no prāta
2.) kopš esmu, kā teikt, pamēģinājusi Jāni, man sekss ar Kārli vairs nešķiet tik labs.. lūk, tā ir, atliek sākt salīdzināt un viss. un es nez, - kas es divus gadus sev meloju, ka ir baigi ok? ja tgd man lieka,s ka nav tāāāādas sajūtas, kā ar Jāni.. bet es jau zinu, kas tur pa lietu ir un tur nu neko nevar mainīt diemžēl, jā... ehh
nu lūk. jebkurā gadījumā, es nez, laikam es .. ai, man ir šaubas par to, vai es maz to Kārli vēl mīl. un ja šaubās tad jau kkas nav. tas ir skaidrs...
šodie vēl bija prikols - viņš brauca prom, es viņu pavadīju lidz tramvajam, šis aizbrauc, bet es pēkšņi atčaknos, ka pie viņa tak palika mana dzīvokļa atslēgas!! jupī jeij bļin, a man ta telefons līdz nav!!! nu neko, nosēdēju aiz durvīm kādu stundu, kamēr māsa pārbrauca mājās. bāc. tāds sviests :D
nujā, un vispār man visa šitā nedēļa būs aizsista. rītvakar dejas, 2d zobuārsts, 3d skola plus dejas, 4d skola, modes skate, klubs
nevaru sagaidīt 4dienu, kad atkal to vīrieti ieraudzīšu...
es tak esmu apmāta.
dooh
p.s. bet viņš ir burvīgs. un viņš aizdedz cigareti nevis ar šķiltavām, bet gan ar sērkociņiem.. nu tā kā no aizgājušā gadsimta.. es saku, sava mistika tur ir klāt... eh:) |
|
|