psiho_analitike - October 4th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

October 4th, 2009

[Oct. 4th, 2009|01:12 pm]
procesors tā aizdomīgi dūc. tāda sajūta, ka man blakus notiktu formula1 sacensibas.
par vakardienu, tātad...apzinīgi mācījos, līdz pie manis ap diviem ieradās Jānis, lai atvestu klepus sīrupiņu. Ieaicināju viņu iekšā, uzcepu kartupeļus, pļāpājām. Un tad, kad viņam pēc kādas stundas jau bija jātaisās projām,..klik un viss - mēs noseksojām līdz pat vēlai naktij ar pātraukumiem. un teikšu tā - man nekad nav bijis tik labi ne ar vienu. pat ne ar Kārli šajā ziņā. Tas džeks tiešām jēdz, ko viņš dara. Ok, attiecības ar Jāni es absolūti negrbētu - lai arī viņš ir palicis sakarīgāks - bet nu tajā ziņā es viņu varētu pat ieseivot un ik pa reizei satikties, viņš ir noderīgs :D. varu tikai pateikt to, ka es sev iekšā emsu zucēlusi mūri un emocionāli es vinu nelaizu sev klāt. ā un ja kas, vakar ap diviem naktī mums izveidojās visai interesanta diskusija par sts un sieviešu un vīriešu ārstiem. kad viņš pateica, ka viņš pie urologa nav bijis un pat netaisās iet, jo viņam bail, es nenormāli sacepos un nolasīju viņam veselu morāli par to, ka ''jūs visi vīrieši esat tādi gļēvuli, bļāvioens, mums sievietēm katru mēnesi ir jāizcieš menešreižu sāpēs, jāvazajas 9 mēnešus ar sliktu dūšu un vēderu un tad vēl jādzemdē ar neciešamām sāpēm, bet tu neesi spējīgs pat vienreiz gadā aiziet pie uruloga?????????????????????''
tad viņam aizvērās mute, viņš apstulba un klusi nočukstēja, ka laikma jau tomer būs jaaiziet.
dooh
tanī pašā laikā ap pusnakti sāka rakstīt Kārlis. viņš bija kkādā tusiņā un cik es sapratu, iedzēris. un tad ma rakstīja sms - es jau jutu, ka velk uz kašķi, bet neiesaistījos, atbildēju ļoti mierīgi un koncentrēti. un kā uz burvju mājienu - heell yeah - iedarbojās un sāka man sūtīt visādas mīļas sms utt.
Bet vispār, man ir radusies sajūta, ka mēs esam kopā tikai teorētiski.. ka prakstiski, tas viss jau sen kā jau ir miris. un es domās viņu jau gandrīz esmu azilaidusi projām.. tā kā.. ok, tagad man ir viegli runāt un ja mēs reāli izšķirsimies, es kaukšu kā suns, bet nu šobrīd.. man vnk ir skaidrs, ka viņa jūtas pret mani vairs nav tyādas kā bija agrāk un es patiešām nezinu, kā to varētu atgriezt un vai vaig..
vispār, neticami, ka spēju par to runāt, jo agrāk es biju izplānojusi ar viņu pavadīt kopā visu dzīvi... he, redz kā viss mainās
EH
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | October 4th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]