| |
[Sep. 1st, 2009|05:11 pm] |
ej nu un saproti to vīrieti, bļin.
divas dienas vispār neko. un tad pēkšņi vakar man uzraksta, lai apjautātos, kā tad Saule jūtas pirms skolas sākuma?
paldies, sūdīgi, paldies, ka apvaicājies, man katastrofāli pietrūkst mīlestības un rūpju, bet kopumā iet labi.
es tā, protams, neuzrakstīju.
un tad, kad es atbildu, tad viņš man neatbild visu dienu un vazājas vakarā pa draugiem un ieraugot, ka arī es esmu onlainā, atcerās man atbildēt.
bļāviens, man vakar, mizjot kartupeļus bija tādas dusmas, tu nevari iedomāties!! man vnk nereāli piebesīja - es neesmu pelnījusi, lai man tiek kaut kādas uzmanīabs kripatas! negribu! es te cenšos, pūlos, bet es saņemu pretī nulli. NAFIG??
un tad vēl no rīta. uzraksta kko mīļu...
zini, man burtiski slēdzas iekšā pretreakcija, griabs kliegt - kāpēc tu izliecies, ka nekas nav bijis - kāpēc tu ellē ratā nevari būt tāds kā agrāk un mani milēt neatkarīgi no saviem emocionālajiem kāpumiem vai kritumiem??
KAS ELLĒ TAS PAR STULBUMU???
Un viņš mani vairs neaicina pie sevis uz pilsētu.
tik pieteica, ka 5dien būs rīgā, varbūt varam satikties...
jauki, es ceru, ka viņam nav uzraudusies kāda šmirla, kuras dēļ viņš mani neaicina vairs uz siguldu, lai netiktu pieķerts. jā jā, es pēc sevis spriežu, zinu jau...
eh. man nervi vnk...
es gribu mieru. es gribu mīlestību. es gribu harmoniju.
pietiek ciest. man tas ir apnicis. c`mon...
anyway, šodien ar senu draugu eju uz vienu kultūras pasākumu. izvēdināšu galvu. |
|
|