| |
[Jul. 27th, 2009|01:14 am] |
viņš ir nekaitīgāks par kukaini. tas Jānis. nu tik nekaitīgs... un tik nesamaitāts savā būtībā [uz fantāzijām tas neattiecas]. viņa priekšā ar savu samaitātības pakāpi es esmu padauza. nu un ko man tagad - turpināt viņu maitāt? :) vai atstāt kā ir?.. :)
|
|
|
| |
[Jul. 27th, 2009|04:20 pm] |
pilnīgs totāls besis. stundu nācu ar kājām uz mājām, jo pusceļā dabūju no tramvaja izkāpt, jo man sākās baigais klepus. un zinot, ka mani parņem panika, ja man jāklepo publiskā vietā, kas šajā gadījumā ir tramvajs, un iekšā ir kluss, es sežu priekšā un visi uz mani blenž un klausās kā es kāsēju - nu paldies, tad es labāk kāpju ārā un eju ar kājām. Protams, varēju jau gaidīt nākamo tramvaju, bet tad man būtu jāmaksā atkal 0,50 ls, bet tā kā man ir tukšinieks un jātaupa katrs santīms.. un ja es izmantotu iepriekšējo biļeti, tad ej un ieskadro tiem debilajiem kontorlierim, kuri nāk taisnā ceļā no elles kambariem, kāpēc man ir iepriekšējā tramvaja biļete un ka lietas būtību tas nemaina.
tā nu es gāju. gāju, gāju, gāju. ar augstpapēžu kurpēm. no sākuma jau nekas tāds, pa ceļam notiesāju trīs bulciņas - biezpiena, ķimeņu un siera. Bet pēc tam man sāka besīt, ka nav ko darīt. ka tikai jāiet, jāiet.. tad vēl man tur kaut kādi strādnieki svilpa, mašīnas taurēja.. br, man pat svārki nebija, - prosta džīnas. tas mani nokaitiņāja. beigās jau bija tā, ka es eju un manu kaitinošo līmeni paceļ arvien augstāk katra garām braucošā mašīna. beigās es vēl saplēsu savu somu, kas bija gaidāms, jo viņa nebija nekāda kvalitatīvā. super. pārvilkos mājās nikna kā laspene, uzvilkos līdz savam stāvam un galīgi slapja ievēlos gultā. bļin. šī bija viena no sliktākajām dienām ever. bet tagad jau labāk. atpūtos, uzēdu arbūzu.. tikai miegs nāk malziet...
un, protams, kur nu bez pamestības sajūtas, kad sēdi Forum Cinemas uz palodzes kādu pusstundu un secini, ka nav neviens, aks atnāktu līdz uz filmu, uz kuru nemaz vairs nav iespējams nopirkt biļetes, jo viss jau ir izpārdots.
eh
viens liels EH
|
|
|
| |
[Jul. 27th, 2009|07:05 pm] |
un tad es šodien satiku Arti. un es vēlreiz pārlieicnājos par to, ka - lai arī ir pagājuši tik daudz gadi,..es viņu vēl joprojām dziļi sirdī mīlu. un es par to pārleicinos katru reizi. katru.
un vispār, es esmu nogruzījusi jēgu par savu rakstura vājumu un nespēju aizmirst tik burvīgu puisi kā viņš.
:((
|
|
|