|
Sep. 14th, 2010|09:29 pm |
šodien biju pie Vārpas ar savu problēmu - depersonalizācija. un viņa teica, ka nevar man palīdzēt, jo viņai nav atbilstoša izglītība. man ir jāiet pie pshiatra. lūk. nekad dzīvē nebiju domājusi, ka man būs vajadzīga psihiatra konsultācija, bet redz kā... mans sterotips par to, ka pie psihiatra iet tikai jukušie, kā negrib, tā negrib atstāties. ok, es ļoti labi saprotu, ka tā nav, un ka galvenokārt, es pie viņas eju, lai viņa man izrakstītu spēcīgus nomierinošos, ko Vārpa nevar darīt. Bet vienalga. tā definīcija - psihiatrs - mani biedē. kad bijām par to vienojušās, viņa man pajautāja, kā es jūtos to dzirdot, - un es izplūdu asarās. man bail sajukt prātā, bail, ka aptumšosies prāts un nez ko sev varu nodarīt. man bail, jo tas ar mani notiek pirmo reizi dzīvē, tāpēc tas mani baida. bet ok, es esmu stipra, es tikšu galā. pierakstījos pirmdien piecos. tad jau redzēs. vismaz būšu savā dzīvē izmēģinājusi visu ''psiho-...'' ārstu komplektu. gan psihologu, gan psihoterapeitu, gan i to pašu psihiatru. galu galā, es taču esmu psiho_analītiķe. :D sviests, ja godīgi... kur es sev ļāvu tā nodzīvoties.
TĀPĒC VISIEM NO PIEREDZES - nekrājiet parādus skolā un nedariet visu pēdējā brīdī, neņemiet visu tik ļoti pie sirds, nepārdzīvojiet, ejiet raudiet, bļaujiet, dziediet, dejojiet, bet neturiet iekšā stresu, neiedzīvojieties depresijā - ja negribat nokļūt tādā situācijā, kādā es tagad. lūk. esmu runājusi.
|
|