|
Jul. 29th, 2010|12:52 pm |
par vakardienu. agri no rīta no Mikeles skrēju uz auteni. nopirku biļeti un man bija jāgaida kādas 25 minutes. mēģināju nekrist panikā, ka man ir vnk brutāli jāstāv un jāgaida un tanīs dranķa kurpēs es nejutos stabili, bet varbūt tas, kā parasti, bija manā galvā.
ok, atnāk mikriņš, iesēžos un jutos kā patvērumā, bet tikai līdz brīdim, kad tas sāka braukt. man bija sajūta, ka būtu iesēdināta ātrgaitas lidmašīnā un man sāka sirds skriet. pilnīgi refleksā jau aizgājis - vai nu man bija bail no tā, ka es nevaru kontrolēt ātrumu vai kas, bet visu ļoti saasinātu uztvēru. beigās jau vnk sāku raudāt no tā, ka man šķita, ka tas nav normāli - kas ar mani notiek... kad bijām tikuši līdz jelgavai un pēdējais luksafors, lai tiktu autenē iekšā, es vnk biju gatava pa jumtu izsperties laukā, cik man bija sūdīgi!! man rokas bija pārtirpušas jēgu, sirds vai pa muti lēca laukā, galva džinkstēja un reiba un vienīgā vēlme - es gribu tikt laukā un skriet pie mammas uz mašīnu. pirmā izskr;eju laukāno mikriņa pilnīgā panikā, galva reiba, bet pohuij - vnk skrēju uz mašīnu un tajā iesēdusies vnk histēriski sāku raudāt, mammma vnk nesaprata, kas ar mani noticis. es izraudājos un mēģināju nomierināties. visu izstāstīju un iedzēru kaut kādas stipras nomierinošās.... vēlāk piebraucām pie neiroloģes, aizgājām līdz viņai, jo amn bija sarunāts tur būt un visu vinai izstāstīju. izrakstīja man XANAX tabletes, lai nomāktu tās manas trauksmes un panikas. tikko tagad arī iedzēru - baigi foršs dabīgs miers pārņema.
nujā, bet nu vakar pārbraucu mājās un visu dienu un nakti ar pārtraukumiem nogulēju. šorīt pamdos, atkal jau nemiers iekšā. visvaiāk man besī, kad es piemēram rakstu kaut ko uz klaviaturas un sekoju līdz katrai savai rokas kustībai un domāju - cik tas ir nenormāli, ka roka tik ātri spēj kustēties un kā tas var būt, ka es viņu kustinu?? zin, šitādas dumības. un ja tā defaultā domā, tu sāc justies, ka mazliet jūdzies. stulbums.
nujā. un tad šodien zvanīšu vienai psihoterapietei un mēģināšu sarunāt vizīti... jāiet runāt, cita ceļa nav. tā lūk man jautri iet. neiroze laikam. |
|