- Condition et Physik
- 19.2.18 23:53
- "Neslikts veids, kā pavadīt agrīnās vecumdienas", skaļi nodomāju, skatoties uz pazīstamajiem pastīvajiem stāviem pie aiz spoguļsienām aizslēptiem sintezatoriem . 60+-gadnieki, kas ar vietām neveiklām kustībām jau nedaudz atgādināja puišeļus, mēģināja iekustināt no kopā ar bērniem pavadītām brīvdienām sagurušu publiku - pārsvarā atbildības saldās nastas apkrautu 40+ gadnieku paaudzi, gan ar dažiem izņēmumiem. Nodomāju, ka kopīgais, kas to vieno vēl bez saprātīgās devās uzkrāta liekā svara, varētu būt, piemēram, zināšana, ko nozīmē "Ermambriks" vai "boing boom chak". (Nodomāju arī, ka abi šie skan gana hipsterīgi, lai iederētos ja ne kāda jaunuzņēmuma, tad kāda lokālās izcelsmes ļoti speciālā alus nosaukumā gan.)
Pēc neparasti sausa iesākuma ar "Numbers", kura laikā skaņa bija jūtami par klusu, bet kas skaidri parādīja galveno ideoloģisko konceptu - modernās (kā minimums kopš Ēģiptes) pasaules verdzību skaitļiem un to attiecībām, sekoja vairāki nostaļģiskie hiti. Reti gadās redzēt tik daudz cilvēku 3D brilles lietojam ikdienā un vienlaicīgi, tā ka pa laikam varēja pablenzt caur plecu un kārtējo reizi nopriecāties par līdzību ar ikonisko fotogrāfiju uz 1952. gada "Life" vāka. Uz ekrāna bez šķietamas piepūles telpiskojās vairāk vai mazāk primitīvi datorgrafikas un fizikālu norišu atainojumi, pārsvarā modulētas sinusoīdas, kuras atšķirībā no ierastā 2D atainojuma oscilogrāfā ņirbēja dažādos dziļumos. Bija apskatāmas arī tādas banalitātes kā skatītājos lidojoši nošu simboli un cipari. Iepriecēja Space, kura laikā ilgi varēja izbaudīt skatu no kosmosa kuģa vadības pults uz māti Zemi, kas lēni rotēja, atklājoties pieskares skatā no orbītas, kā arī ieraudzīt datoranimāciju satelīta (piemēram, Venta-1) izniršanai no mīļās Latvijas silueta, kurā Rīgas atrašanās vietā bija iesprausta viegli atpazīstamais ģeobirkas apgrieztās sarkanās lāses siluets. Pat pie the Model estetizēti rosinošā video savaldīgi klusējusī pubika te pirmoreiz atzinīgi noelsās un applaudēja, un pavisam drīz arī otrreiz, kad glīts lidojošais šķīvītis melnbaltā video reālistiski nolaidās tepat Arēnas Rīga priekšā, bet, līdzīgi kā no NSRD Kabineta, ārā neiznāca neviens, kas nomurminātu vismaz "Klaatu barada nikto".
Līdz šim skaņa aizvien bija pašvaka, bez subbasiem, kā jau grupai, kura iesilda pati sevi. Jo, kā zināms ikvienam erudītam rokfesta apmeklētājam, ausis dziļākajiem basiem un pilnākajai skaņai uztverei "atveras" tikai tad, kad atslābst tās pret pārslodzi saudzējošais tensor tympani muskulis.
Koncerta pacēluma punkts iestājās pie die Mensch Machine, kuras lēnīgajā svinīgumā uz ekrāna bez lielas piepūles telpiskojās kāda neērta, ar Saloniku kultūrmafiju cieši saistīta latvieša konstruktīvisma tradīcijā ieturēti melni, balti un sarkanie kvadrāti un taisnos leņķos salauztas līnijas. Vien nedaudz pietrūka, lai apziņā vizuāli ieņirbētos kādas totalitārisma iekārtas lauztā simbolika tieši tādu pašu krāsu karogā, bet ātri šo domu aizgaiņāju, aizbildinoties ar neveselīgu asociatīvo domāšanu. Skaņa kļuva pilnīga, ausis atvērās, un iestājas dziļums ne tikai vizuālajā, bet arī emocionālajā plāksnē.
Pirmajā dejā, kas izpaudās kā ritmiska mīņāšanās, visus pamīņāties spējīgos ielīgoja Tour de France ar vēsturiskiem melnbaltiem kinohronikas kadriem, kas, kombinēti ar pārmaiņus visu ekrānu aizlejošo zili-balti-sarkano man lika aizdomāties par sintezatoru sīksto pavēlnieku vaļasprieku pašiem izlaist cauri Alpiem ar velosipēdu. Kopumā ainaviski masu velobraukšanas skati mijās ar cīpslotu ikru un piepūlē saviebtu seju tuvplāniem 3D klātesamības virpulī, kā arī autoru oriģinālajiem sirdspukstiem, iesemplētiem mūzikā.
Transā ieveda apmēram 20 minūtes garais (bet ne zaļais) Trans Europe Express vilciens, kura klipā, tāpat kā mūziķu tērpos ievītajos EL wire bija saskatāma no Tron aizgūta estētika, ar garām, lakoniski vijīgām līnijām, kas glītā perspektīvā kustīgi te paraleizējās, te krustojās uz piķa melna fona, vien reizēm garām aizslīdot arī pa kādam pludlīnijas Rail Baltica gaidāmā vilcienu iepirkuma Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas sadarbībā ar RTU DesignLab eventuāli tapt varošā vilciena prototipa sastāvam.
Daži video bija tik negaidīti primitīvi, ka gribas tos pat pieminēt, kā Autobahn, kas atgādināja TuTiTu vai Shawn the Train multenītes. Tajā pamatā figurēja klasiska 70-to VW vabole, gan vēl klasiskāks tā paša laikposma S klases Mersedess, koši dzelteni rapšu lauki un pavisam savāds animācijas fizikālais modelis, it kā notikumi risinātos palēninātā laikā un pie Marsa gravitācijas un pusmetru augstāk par autobāņa virsmu.
Pie Aero Dynamik pirmoreiz koncerta laikā atskanēja gaidītie ~30 Herci, ar ko parasti testēju savu skandu kārtējo uzlaboto variāciju, bet te tie, lai arī iekšas kārtīgi padrebināja, tembrāli un temporāli izklausījās pēc pļurkšķa no skaļumā pāŗgriezta lēta būmboksa. Secinājums - Arēnai laiks apgreidot subbasu skandas. (Atšķirībā no P. Geibriela koncerta, kurā viss bija tādā zupā, ka nevarēja saprast tekstu, šoreiz vismaz ar augšām un vidiem viss bija daudzmaz kārtībā).
Dinamisks un ņirbošs klips bija brīdinošajai un trilingvālajai Radioactivity, kuras tekstā kopš 2011. gada iekļauta arī Fukušima, un kas bija pirmais mūzikas gabals, ko savā mūžā dzirdēju uz (par laimi tam laikam ļoti labām) austiņām. Spēcīgajā binaurāli-emocionālajā psiholoģiskajā iespaidā hroniski saslimu ar dažāda veida ar audio tehniku saistītām izpriecām, kas dīvainā kārtā aizvien turpinās, kā arī nukleāro paranoju - šādam nebaltam gadījumam man ir iegādāts radiācijas mērītājs, kaut tikai spētu atcerēties, kur esmu to nolicis.
Pēc mazas intermisijas mūziķus The Robots izpildījuma laikā aizvietoja vintažīgos, ķiršsarkanajos samta kreklos tērpti vaska figūru roboti, kam pa kaklasaitēm vertikāli augšup lejup lēni pārvietojās koši sarkans lāzera punktiņš. Pēc vēl dažiem jaukiem gabaliem koncerts kulminēja ar parasto atvadu dziesmu Music Non Stop, kuras laikā vecīši atļāvās arī ļoti ieturēti paimprovizēt, apgriezta svarīguma secībā pa vienam pametot skatuvi, līdz pirmtēvs Ralfs pēc divām neērtā, mazkustīgā pozā godam izturētām stundām atvadījās ar vienīgo publikai šovakar veltīto tekstu - Good night and thank you!
Kā zināms, transā pieredzēto labi atcerēties var tikai transā, kurā pašreiz neatrodos, tāpēc ar šo pietiks, iešu pasapņot pa īstam. - dekodējas: music
- 2 aksiomasieteikt virzienu
- 20.2.18 05:41
-
hauf_milk
Plds! Labs ieskats.
- ieteikt labāku virzienu
- 20.2.18 07:57
-
unpy
Paldies, jauks apraksts.
- ieteikt labāku virzienu