17. Janvāris 2016

• 17.1.16 21:45
• Ar draugu aizgājām uz bāru, satikām paziņu, pēc tam draugs saka, klausies, mūsu kopīgais paziņa par Tevi tur tādas neglītas stulbības tikko sarunājis. Aizejam, pajautājam, atzīstas, ka jā, teicis, bet vai tad tā neesot, kā viņš saka? Kaut kā samulsu no nekaunības, jau iesēžos mašīnā, aizbraucu prom, tad saprotu, ka nav forši tā to atstāt, braucu atpakaļ, saku prasu, lai atvainojas pārējo klātbūtnē, paziņa arī atvainojas, atvainošanos pieņemu, braucu mājās. Nesen uzzinu no drauga, ka pēc manas aizbraukšanas tas pats joks pārstāstīts vairākas reizes, visi ierēkuši, draugam nervi neizturēja, pasaucis paziņu ārā, ielicis pa seju, rezultātā paziņa mogādāts slimnīcā ar kakla skriemeļu traumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Vārdu sakot, nepatīkams, nevajadzīgs incidents. Man pat nav paziņas tālruņa numura, lai apjautātos, vai nav palikušas kaut kādas paliekošas sekas uz veselību. No otras puses, zvanīt arī negribas, jo ko tad es viņam jautāšu? Kā viņam iet? Ka jūtos neērti par notikušo, un, pat ja tā iemesls bijis atkārtota ņirgāšānās par mani, es to neesmu gribējis? Palīdziet ar padomu, kā rīkoties.
• 12 aksiomasieteikt virzienu