10. Novembris 2012

• 10.11.12 12:18
• Cik gan mazapdzīvota ir Daugavas piekraste Rīgā un pierīgā, ja runājam par dzīvošanu pašā upes krastā ar skatu uz upi. Pat Vecrīga faktiski ir atdalīta no upes ar platu autoceļu. Paliek Ķīpsala, Andrejsala, Ķengarags un daži attāli māju puduri, kā, piemēram Voleros, Kundziņsalā un aiz Katlakalna. Pārējā pieupes zeme pakārtota ostu un satiksmes infrastruktūrai, vai vienkārši nīkuļo pašvaldības pārziņā vai privatizēta, bet neattīstīta. Bet tā taču ir vērtīgākā zeme, jo skats uz upi sniedz gan prieku acij, gan atpūtu dvēselei!
  
  Mana vīzija būtu savest kārtībā esošo mazfunkcionālo grāvju sistēmu, paaugstināt Daugavas krastus, izveidot regulējamus aizsprostus lai samazinātu applūšanas riskus, uzbērumus veidot tā, lai varrētu veidot apbūvi ar pievadceļiem no zemes puses, uz uzbērumiem iestādīt alejas un izveidot pastaigu un veloceliņus gar pašu upes krastu. Piekrastes satiksmi krastmalā no plānotā Ziemeļu šķērsojuma līdz pat dzelzceļa tiltam pārvietot pazemē, atbrīvojot vietu atvērtai promenādei ar kafejnīcām un rotaļu laukumiem, varbūt tur rastos arī vieta neuzbūvētajai koncertzālei un Laikmetīgās mākslas muzejam, un pie viena izbūvējot plašas pazemes autostāvvietas no krastmalas līdz pat Centrālajai stacijai.
  
  Man tiešām tā visa pietrūkst, lai Rīgā justos labi.
  Tags: politika
• 2 aksiomasieteikt virzienu