15. Septembris 2009

• 15.9.09 05:57
• Voldemāra karstoši skanošās nihroma stieples Hospitālī kastēs ierezonēja kā mazi stīgu gariņi, reizēm kopā, reizēm atsevišķi. Tad, baudot lielisko stūķi pie garā galda Blaumaņa 10 Survival kita spoži rāmajā gaismā vienbrīd salikās, ka tur, ārā, tumsā pasaule ir aizgājusi bojā, un mēs te sēžam dīvainā kārtā neskarti. No radiokasetes iemācīts neuzzināta autora dzejas lasījums bija izjusts līdz pēdējai vīlei, bet pašā notikuma izskaņā uzzināju, kā KN piestāv putukrējums mutē un visur citur apkārt.
  Tags: notikums
• 1 aksiomasieteikt virzienu

• 15.9.09 12:55
• Tērpusies viscaur baltā, Tu klusi pielavījies un iekodi man kaklā, kamēr es gulēju. Kad pamodos, Tu jau biji manī. Sveika, Angīna.
• 7 aksiomasieteikt virzienu

• 15.9.09 17:41
• Sen nav franču filmas skatītas, atceros tikai to sajūtu, kad iekšās pakutina, tad pažņaudz un drusku pagriež centrifūgā. Bet vai tagad tādas vēl uzņem?
  Tags: kino
• 9 aksiomasieteikt virzienu