13. Jūlijs 2007

• 13.7.07 03:10
• Sarkanie niezošie pleķi izbesīja, un izveicu pašizdomātu kompleksu procedūru. Vispirms 15 minūtes mirku plaucējošas temperatūras dušā. Patīkami, ka tadējādi varēju it kā pakasīties viscaur, vienlaikus tīksminoties par to, ka sāp gandrīz tāpat kā kad kāds vaļsirdības uzplūdos sānos ielaiž nagus. Ūdeni beigās remdenu, bet ne aukstu - nekādas šoka terapijas, kungi, ādu ir jāmīl. Tad izmazgāju galvu. Kamēr ievilkās matu maska, vēlreiz to plaucējošo, beigās atkal remdenu. Noslaucījies, ieziedos ar bārdas putām, kas satur ar alvejas ekstraktu. Vispār tagad izskatos cilvēcīgāk, bet pats galvenais - vairs neniez. Ieripināju rīklē drošībai vēl 4 prednizolona tabletes (dakteris būtu rīt novēloti ieteicis darīt to pašu), un esmu gatavs upei. Interesanti tomēr, kā ķermenis man pateica priekšā kas ir nepieciešams. Un ko nodomās nabaga dakteris, nesagaidot mani savā kabinetā ar jau sagatavotu norīkojumu uz slimnīcu.
• 1 aksiomasieteikt virzienu