4. Jūnijs 2007

• 4.6.07 09:10
• Vakar no kosmonavtovich svinību pagalma redzējām mākoni, skaistu kā dzērvi. Pēc futbola gan sāp daži desmiti muskuļu, bet tas sīkums :)
• dekodējas: Novelle Vague - In A Manner Of Speaking (Tuxedomoon)
• 0 aksiomasieteikt virzienu

• 4.6.07 14:58
• Sveiki, dienesta biedri!
• 4 aksiomasieteikt virzienu

• 4.6.07 21:28
• Atvērās negaidīti. Stāvēju rindā RIMI, tad jutu, ka acis paplešas, skatiens kļūst rāmi atbrīvots, bet vienlaikus fokusēts uz visu, smaids viegls, kājas iet tā, it kā ietu pašas, vai ja mani kāds vieglītēm celtu uz augšu. Ik brīdis bija milzīgi nozīmīgs, un reizē pārlaicīgi pašsaprotams.
  
  Vai tā jutās industrializācijas nenomākts cilvēks pirms piecdesmit tūkstošiem gadu, šīm atmiņām caur paaudzēm nez kā uzplaiksnot manī? Vai varbūt tas bija pēdējais uzmundrinājums no augšienes pirms tumsas nodevīgi lēnā uzbrukuma, saulrieta pasniegts apsolījums par rītausmu, kas tomēr nāks, kad kritīs nakts rēnie palagi? Bet varbūt vēstījums četrus gadus vecā RL numura septiņu Nepālas-Tibetas lamu fotogrāfiju ciešajos acu skatienos?
  
  "Es nezinu, kur, bet ved mani turp.."
• dekodējas: Rihards Dubra - Audierunt quia ingemisco ego
• 7 aksiomasieteikt virzienu