3. Februāris 2006

• 3.2.06 17:19
• Vakar
  
  Vakar gulēju.
  
  Vakar gulēju savās jaunajās mājās. Mazliet pamurgoju. Laikam dēļ tā, ka sienas kopā ar visu tajās iesūkušos padomisko vēsturi bija nokasītas tikai pa pusei. Murgs bija par to, ka mani pieķēra braucam dzērumā. Uzzīmējās ļoti nepatīkama perspektīva līdz brīdim, kad pamodos. Pamodos šorīt.
  
  Šorīt atkal iedomājos, ko gan es varētu vēlēties. Man tā ir reti, ka es kaut ko šādi vēlos, bet būs biežāk, jo tagad tas jau ir apzināti. Iespējams, ka patiesībā vēlme ir tā, kas sākotnēji vēlas, lai es to vēlos. Un vēlas, lai es to vēlos tādēļ, ka tāda ir tās misija - būt man par iespējamo dāvanu. Ļāvu tai vizualizēties, šoreiz pavisam apzināti.
  
  Vakar tā bija jūrmalas smilga, kurā koši oranžsarkans atspīd saulriets. Tā stāv ļoti, ļoti tievā, slaidā stikla vāzē, un saulriets tajā atspīd visu laiku. Smilga tikko redzami kustas un saulriets tajā atspīd dzīvi un kustīgi.
  
  Šorīt vēlējos mazliet siltā ūdens un spoguli. Tā, lai varētu noskūties. Varbūt jau rīt.
  
  Rīt
• dekodējas: Mogwai - Auto Rock
• 2 aksiomasieteikt virzienu