Cik bieži es solījos iečekoties? Jā, labi, aizbildināšos ar to, ka besī telefonā rakstīt garus tekstus, bet slēgt iekšā datoru arī besī. Lai nu tā būtu. Tā kā saviem panākumiem kaut cik pati sekoju līdzi, tad nav gluži tā, ka nekas nenotiek. Bet, jāatzīst, esmu diezgan švaki šo visu padarīšanu uzsākusi. Pagaidām 3 no 9 dienām izdevies aiziet gulēt agrāk. Vakar vispār nekādi nevarēju aizmigt līdz pat 3 am, un tagad arī jau ir 1.21 (kaut gan par "agrāk" es pagaidām skaitu arī ap vieniem, jo tas tāpat ir jau stundu agrāk). Ar šķidruma daudzuma palielināšanu ir labāk. Tā kā pirmajā posmā necentos uzreiz agri iet gulēt un daudz dzert, lai pamazām pierastu pie pārmaiņām, kaut kāds progress ir. Bet varbūt vajadzēja uzreiz drastiski mesties virsū saviem vecajiem, ne pārāk labajiem ieradumiem. Būs jau labi. Bijām visi apslimuši pāris dienas, ar to arī darbi un lietas iekavējās. Ticu un ceru, ka turpinājums būs veiksmīgāks. Turās!
|
Un tā. Sākam.
Šajā mēnesī galvenais ir gūt papildu sparu, lai varētu veiksmīgi darboties tālāk. Manuprāt, marts ir lielisks mēnesis tieši šādam mērķim - daba mostas, kļūst gaišāks un enerģijas jau tāpat ir šķietami vairāk. Esmu nolēmusi savu enerģiju vairot trīs galvenajos veidos: 1) agrāk iet gulēt (jo pēdējā laikā mans mīļākais gulētiešanas laiks ir ap diviem naktī...); 2) uzņemt vairāk šķidruma (ceru, ka drīz būs arī bērzu sulas, jo tās garšo labāk kā ūdens vulgaris); 3) apmeklēt baseinu (seeeeen, seeeen to neesmu darījusi, bet vēl atceros, ka pēc katras reizes jūtos atpūtusies un vienlaikus arī uzlādējusies). Papildus šīm trim lietām ceru arī vismaz divreiz nedēļā iečekoties šeit, lai nostiprinātu ieradumu to darīt. Bonusā mēneša plānā ir izlasīt arī grāmatu Better than before: Mastering the habits of our everyday lives, ko sarakstījusi tā pati Laimes Projekta grāmatas autore Gretchen Rubin. Ko sakārtot, vēl neesmu izlēmusi. |
Pērnā gada decembra beigās Facebook man reklamēja Simplify Magazine, kura pirmo numuru (pieejams bezmaksas) intereses vadīta sāku lasīt. Necik tālu netiku, kad jau lūkoju, kur dabūt kāda raksta autores grāmatu The Happiness Project. Pasūtīju, saņēmu, sāku lasīt. Atzīšu, šī nebija tik aizraujoša kā Marie Kondo vai Bea Johnson grāmatas, kuras esmu lasījusi iepriekš. Protams, jau pēc raksta izlasīšanas biju nodomājusi, ka es, tāpat kā grāmatas autore, gribētu būt vēl laimīgāka kā esmu šobrīd. Nupat jau divus mēnešus lasu grāmatu un domāju par to - ko, kā, kas utt. Pa šo laiku esmu sapratusi, ka šī būs mana dāvana pašai sev, jo esmu iecerējusi projektu īstenot savas dzīves trīsdesmitajā gadā - līdz 30. dzimšanas dienai. Pagaidām neesmu sastādījusi pavisam konkrētus plānus katram mēnesim, jo arī grāmatu vēl neesmu izlasījusi, taču, iedvesmojoties no autores, vismaz plāns pirmajam mēnesim jau ir. Neesmu izstrādājusi tik smalkas tabulas kā Bendžamins Franklins, bet domāju, ka ar lietām tikšu galā procesā, jo, būšu godīga, negribu šo pasākumu padarīt pārāk formālu.
Papildus citām aktivitātēm, pašlaik esmu paredzējusi arī lasīt kaut ko par pieskaņotu tēmu un arī sakārtot kaut ko par pieskaņotu vai mazāk pieskaņotu tēmu (jo katru mēnesi drusku sakārtot un izrevidēt lietas, domājams, ir vienkāršāk, nekā to darīt strauji).
Īsumā tas viss par to, kā tas notika. P.S. Esmu iecerējusi iečekoties vismaz reizi nedēļā, lai ziņotu par progresu.
|