"Laime tur vien, kur miroņi trūd - lūdz Dievu, lai piesūta trieku!"

Jānītis žēlabas II

Thu, 14 Feb 2008 22:35:02 GMT

ir pagājuši gandrīz tieši pieci mēneši, kopš mani moka jānītis.
Jānītis man sagādāja valentīndienas pārsteigumu - sudraba rokassprādzi (diezgan neveiksmīga izvēle, bet viņš par to izgāzis palielu piķi un viņš tādu bija novērojis citām dūdām rezultātā nopsriedis ka man arī patiks. nu patīk jau, nedaudz.) un kartiņu kas vēsta 'For my wife. we fit together as a jigsaw puzzle'. protams, ka joks.
Vēl jānītis nepārtraukti klāsta ka ir iemīlējies (manī protams), un šķiet pats tam visā nopietnībā tic. Un es kā lielum lielā muļķīte klāstu viņam šo pasaciņu atpakaļ pāris man nelabvēlīgu apstākļu dēļ - viņš to uztvertu uzspīlēti emocionāli sāpīgi, ja es to nedarītu, un viņš dzīvo man pretējās durvīs un dzīvos līdz vasarai.
Jānītis ir ļoti greizsirdīgs. Uz kursabiedriem, uz vali (kas ir gejs), uz visiem latviešu vīriešu draugiem un vispār visiem vīriešiem šajā pasaulē.
Jānītis grib lai es kļūstu par viņa draudzeni. Kas nenotiks sekojošu iemeslu dēļ:
a)jānītis joprojām ir pajauns, pastulbs un man nav ar viņu nekā kopīga atskaitot sadzīvi un gultu, b)jānītim ir īpašais gold member abonoments web lapai 'shots of come' un 'all porn for u' un vēl pāris desmitiem citu līdzīgu lapu, kas uzcītīgi konkrētās vakara stundās kar manu interneta pieslēgumu, c) jānītis viennozīmīgi wanko par daudz, vismaz 3 līdz 5 reizes dienā, d)sekss ir palicis nožēlojams, šķiet es atceros vēl kaut kādas mistiskas atmiņas, kad es pat šķiet izbaudīju šo pasākumu. bet tagad es jūtos vai nu kā trušu māte vai baļķis, e)jānītis mani vispār vairs neizraisa (man ar viņu vienkārši negribas gulēt), f)jānītis melo gan par niekiem gan par nopietnākām situācijām un nu manā sievišķajā pārspīlējumā šķiet ka viņš melo par visu.
Es zinu ka viņam patīk mana kursabiedrene. lai nu būtu. tas nemazina manas kursasbiedrenes vērtību manās acīs, jo viņa ir sakarīga dūda, switched on, ka te saka. Un mēs daudz apgrzamies viena otras sabiedrībā. Jānītis tic, ka es veidoju intrigu caur viņu.
Jānītis man reiz paprasīja, ko es par viņu domāju - es atbildēju, ka viņam neticu un arī īsti negribu ticēt, ka mani kaitina, ka viņš pārmet man kontaktu ar vīriešiem un tikmēr pats koļī citas dūdas, izklaidējas un iespējams pat guļ ar viņām. Pat tad kad es viņu iespiedu stūrī un viņš atzinās ka viņam patīk (viņš ar viņu ir apsēsts, sēž viņas feisbukā (ekviv. draugiem lv profilā) no rīta līdz vakaram) tā A gal,kursabiedrene, un es viņam biju nostāstījusi kas man viņā nepatīk, viņš mani pasūtīja (šī daļa man reibjas visvairāk, tieši tas mirklis kad viņš mani pasūta pāris mājas tālāk - negrib bučoties un apskauties un vispār runāt), pirmā lieta ko viņš mēģina izdarīt ir sakoļīt uz to vakaru A gal, kura dzīvo blakus blokā. Viņš nejauši bija atstājis saraksti vaļā uz kompja un ko man vēl vairāk vajag, lai to izlasītu. Ehh, ak, es, sievišķis.
Jānītis man pārmet ka es domāju par daudz.
Un vispār es gaidu brīnumu no debesīm kas mani piespiedīs nežēlīgi sāpīgi apbēdināt Jānīti un pateikt viņam sejā, ka viņš man vairāk nepatīk, un ka vislabprātāk es viņu nekad mūžā vairs neredzētu.
nu labi, varbūt ne tik traki, bet es ļoooooti nožēloju ka sāku ar viņu gulēt. kaut jel mēs būtu tikai draugi.

Fri, 05 Oct 2007 21:13:34 GMT

Otrā kopistiskā vēstule visiem.
Tātad pēc vairākkārtēja dažādu personu pieprasījuma turpinu savas dzīves Londonā aprakstu.
Par neizsakāmi lielu laimi mani dzīvokļa biedri, kas pirms kāda laika mēdz uzvesties kā no ķēdes norāvušies suņi, ir nedaudz nomierinājušies. Kā nekā lekcijas tā kā ir sākušās un tā. Un arī man ir sākusies universitāte, kas diezgan konkrētā kopumā ir interesanta nodarbe. Un kā dzirdu no saviem dzīvokļa biedriem, man, šķiet ir visinteresantākais kurss. Džonijs no pretējās istabas, klausoties manos krāšņajos aprakstos, pat ir apsvēris domu mainīt savu ‘random’ kursu (visi stilīgi jaunieši, kas skeito un prot kokniju un neko īsti vairāk par aizmiršanos sūdīgajā Tesco šņabī un ‘rave’ pasākumos reizi mēnesi ar nedaudz specifiskāku psihodēlisku vielu palīdzību nenodarbojas, studē vai nu ‘media’ vai ‘films’, ko citi sauc par ‘random shit’) uz arhitektūru.
Bet tātad, nedaudz vairāk par manām mācībām. Stundu saraksts ir viena no vis neaptveramākajām vienībām, kas saistīta ar universitāti. Tas nemainās tikai pa dienām, bet pat pa stundām. Un tu vari būt ļoti laimīgs, ja esi paspējis un galvenokārt vispār uzzinājis par kādu mistisko lekciju trešdienā, kas principā tava kursa tavai grupai ir brīva. Un stundu sarakstā parādās tādi skaisti laiki kā no 9 – 11.00, 11.00 – 13.00, utt. tu aizej pirmo reizi uz lekciju deviņos. Talāk pusstundu gaidi, kad ieradīsies lektori. tad viņi ierodas, pavēsta, lai diži neņemam galvā stundu sarakstu, un ka turpmāk lekcijas stāksies desmitos. Tad viņi padomā un saka, ‘no... well, better let’s say between 10... hmmm... 10.15?’ Ej nu un uzdomā pats, ko nozīmē lekcijas sākums starp desmitiem un desmitiem piecpadsmit. Tālāk, pusdienu pārtraukumi ir vissvarīgākā lieta universitātes pasaulē. Nav svarīgi cik ciešs grafiks, vai cik atpalikusi grupa ir no tēmām, kas jāizņem. Vienmēr lektori uz pašu savu lekciju rēķina atradīs kā iespraukt pusstundu, 45 min garu pusdienu pārtraukumu. Kas patiesībā ir ļoti jauki un apdomīgi, manuprāt.
Tālāk mistiskais pirmais projekts arhitektūrā, kas saucās Tower of London. Mums tā kā jāizpēta Tauera vēsture, struktūra, funkcionalitāte utt., kas principā ir skaidrs. Bet tad sākās projekta uzdevums numur divi. Ar kājām ir jāmēro ceļš atpakaļ nu Tauera uz universitāti. Pie Tauera ir jāizdomā kāds ļoti abstrakts aspekts, kas tam piemīt, pa ceļam jāatzīmē kartē visas vietas, kurās tu šo aspektu atrodi un tad ir jāpārzīmē pašam sava pēc iespējas neidomājami abstraktāka karte, kur ir atzīmētas tikai tās vietas, kur šis aspekts saskatīts. un tā. Un, protams, mana izdoma nestāv uz vietas. Tauera pamatjēga bija cietoksnis/cietums. Značit es ņemu cietumus. apmēram trīs dienas pavadu pie kompja meklēdama visus policijas iecirkņus šajā rajonā. (Google Earth bija ļoti liels palīgs šajā sakarā). Un tagad pavadu apmēram divas dienas štukojot, kā pierunāt polīsofiserus ļaut man izpētīt un nobildēt viņu lokālās kameras. Ko viens no maniem pasniedzējiem komentēja ar ieteikumu, pieiet pie kāda polīsofisera sirsnīgi pasveicināt un noraut cepuri no galvas. Viņš apgalvoja, ka šāds inputs būtu pietiekams, lai es varētu tikt ļoti tuvu kādai lokālai cietuma kamerai.
Tālāk kompjūterapmācība CAD programmām. Ak, cik šis joks ir anglisks. Visa pasaule strādā ar Auto CAD, bet angļi vienīgie strādā ar MicroStation. Un, protams, mums māca MicroStation. Un, ak, jel, varu likt galvu ķīlā, ka tas bija lepnums lektora balsī, ko saklausīju, kad viņš paziņoja programmu, ko apgūsim. Tā teikt – kāpēc darīt vienkārši, ja var darīt sarežģīti? Un vēl nokļūt uz šo datorklasi – visas mājas ir savienotas tā, ka tu vari nostaigāt kvartālu pa māju trešajiem stāviem neizjot uz ielas. Un attiecīgi šis joks prasīja apmēram 15 minūtes pa gaiteņiem un trepēm, apmēram 30 durvis un 4 liftus.
Un tālāk vislielākais prieks par manu būšanu šeit, tieši šeit un šajā universitātē – mūsu workšops. Mums ir pagrabs ar apmēram 15 telpām, kas ir pārbāztas ar koka, metāla, plastmas griezējmašīnām, silikona kausējamām un silikona lejamajām mašīnām, pulējamām māšīnām, utt. Un mums ir vienīgais kurss visā universitātē, kam nav jāmaksā par materiāliem, un viena no trim skolā visā Anglijā, kur nav jāmaksā par materiāliem. Un tāpēc, visi nabaga Latvijas arhitektūras studenti, kas taisa modeļus mājās, paši no sava papīra, man viņu ir ļoti žēl. Un tad ir viskrutākā mašīna visā pasaulē. Tā saucās ‘Laser cutting machine’. Tā izskatās pēc milzīgas mikroviļņu krāsns ar laptopu piestiprinātu pie augšējās virsmas. Tu ņem un uzzīmē kluci kādā CAD programmā, aizsūti savu skaisto kluča zīmējumu datoram, kas piestiprināts mikroviļņu krāsnij, tas paskatīsies uz tavu zīmējumu, tad tu ieliec vasku vai koka kluci mikroviļņu krāsnī un tā ar lāzeru palīdzību izgriezīs fantastisko kluci, ko esi uzrasējis. Man šķiet ļooooti kruta. un tad tu vari paņemt koka gabalu, sagraizīt un izķengāt par kluci, ielikt izķengāto kluci iekš ‘leizer kating mašīn’, mikroviļņu krāsns nolasīs tā izmērus un iedos tev gatavu CAD failu ar uzrasētu tavu kluci.
Un vēl par kojām – esmu starā. Man ir tikušas visbomzīgākās reizē visforšākās kojas visā universitātē. Mums vienīgajiem sargs un reception in atsevišķā mazā mājiņā. Kas nozīmē, visi nāk un ballējās kā vien vēlas, un viesi paliek kad un kā tiem sagribās. Turpetīm visās pārējās, kurās esmu bijusi, tikšana iekšā ir tikpat sarežģīta kā apmēram Pentagonā, viesiem ir jābūt līdzi ID, kas ir jāatstāj, viņi ir jāpiereģistrē, viņi drīkst palikt konkrētu sarga noteiktu laiku, utt. Un tām ir tikai viena ieeja – garām sargam.
Un vēl – mums ir bibliotēka, kur, protams, ir visādas derīgas lietas skolai. Bet, tā kā mums ir arī filmu kurss, protams, ir arī filmu bibliotēka. Kas savukārt nozīmē, ka tur ir tik daudz filmu, cik es trīs gados nevarētu noskatīties un par to nav jāmaksā ne penija. un tā tipiska diena, kad nav ko darīt – marš, uz Perry Library un paņem apmēram trīs četras filmas, ko visa vakara laikā lēni sūkdams alu vari noskatīties.
Bet par mani pašu – beidzot par lielu laimi manu dzīvi ir sākuši nomākt reāli eksistenciāli jautājumi. Un galīgi nejauši vienā no pirmajām dienām, kad atbraucu šurp, nopirku par vienu mārciņu lietotu grāmatu veikalā Džordža Orvela grāmatu ‘Down and Out in Paris and London’, kas man ir eksistenciālo jautājumu gids. Tik ļoti naglai uz galvas man neviena grāmata nav trāpījusies. Ja jums kādreiz gadās tā laime tik pie šīs grāmatas, varēsiet saprast ļoti labi, kādas ir izjūtas un domas, kas mani patlaban nomāc Lielajā Skaistajā Un Nežēlīgajā Pilsētā Londonā.

Cheers.

!!! SPAMS !!! Vēstele uz mājām...

Sun, 23 Sep 2007 22:15:33 GMT

Manas dzīves apraksts Londonā.
Esmu šeit gandrīz divas nedēļas un beidzot noteikti varu teikt, ka arī man ir iespaidi ar ko padalīties. Atbraucu veiksmīgi. Iereģistrējos kojās veiksmīgi, iekārtojos veiksmīgi. Pirmo divdesmit četru stundu laikā guvu nedaudz plašāku priekšstatu par pasaules nacionalitātēm. Konkrētāk, sapratu, ka franči ir visstulbākā nācija uz zemes ko esmu satikusi. Visu turpmāko nedēļu mans dzīvokļa biedrs francūzis Frederiks pūlas un strādā pie šī uzskata nostiprināšanas, kamēr mana franču sieviešu kārtas dzīvokļa biedrene (neņemos viņas vārdu latviskot) Jawhine mēģina to uzlabot. Pagaidām priekšgalā ir Frederiks, kurš uzvedās kā no ķēdes norāvies suns, ir jau dabūjis vairākus brīdinājumus, pāris reizes sacēlis kājās kārtības policiju, sakāvies ar pāris angļiem un saplosījis veļas gludināmo dēli virtuvē un izdzēris tādu alkohola daudzumu, no kāda būtu jāmirst. Bet patiesībā man ar šiem diviem frančiem ir paveicies. Viņi ir labi cilvēki. Tas pats Frederiks bija ļoti izpalīdzīgs sarežģītajā un garājā procesā kas saistīts ar interneta pieslēgšanu istabiņā. Bet toties ar tām rasistiski noskaņotajām augstprātīgajām franču beibēm no pretējā dzīvokļa dzīvošana kopā varētu novest līdz letālam iznākumam. Viņas principiāli nerunā angliski, tikai franciski un jūtas ļoti aizvainotas, ka nav tikai francūzietes visā sešistabu dzīvoklī un kāds vēl uzdrošinās dzīvot ar viņām. Bet tas par frančiem. Tagad angļi. Manā dzīvoklī dzīvo vēl divi angļi – Johnny and Lance. Un arī tie uzvedās kā no ķēdes norāvušies suņi. Lance nelaiž garām iespēju piedzerties un iekulties sūdos kopā ar Frederiku. Toties Johnny katras sešas stundas pīpē zāli un laipni aicina visiem sastādīt viņam kompāniju un vēl katru vakaru nāk mājās ar pudeli lēta šņabja, ‘gets fucked’ kā saka angļi un pilnīgā lopā vēl pie tam kārtīgi ‘stoned’ atlūzt līdz nākamajam rītam. Mirkļos kad viņš neskeito, neguļ vai nemēģina piecirst man kanti, viņš apmāca mani runāt pareizi angliski. Savādāk es izklausoties kā runājoša grāmata ar šaušalīgi korektu angļu vārdu izvēles un pielietojuma stilu. Viņš apgalvo, ka mani brīžiem nesaprot šī iemesla dēļ un šajā sakarā man ir jāiemācās liela kaudze daudz jaunu vārdu, lai nepadarītu sevi par apsmieklu citu angļu jauniešu vidū. (ieskatam – pussying = chickening = nobīties, roll off = bounce off (šis ir jaunais stilīgais vārds, kas nesen ir ieviesies) = kaut kur doties, wicked = baigi kruta, this is nice = tas ir galīgi stulbi, ir jāsaka this is cool, utt.) Tālāk ir mistiskās 4. istabiņas iemītniece. Mistiska jo viņas tur ilgi nebija. Bet kad ieradās, mistērija kļuva tikai vēl lielāka. Es laikam esmu vienīgā no visiem kam ir izdevies ar viņu parunāt, jo viņa, lai gan dzimusi Anglijā, ir musulmane no kaut kādas arābu izcelsmes. Un viņai vienmēr apkārt ir ‘friend’ jāuzsver, ka ‘a ‘he’ friend’, kurš vienmēr dara runāšanu (nesmejieties, man ļoti patīk kā tas latviski skan). Un tā, es pat viņas vārdu neatceros. Esmu redzējusi viņu kādas 4 reizes virtuvē un apmēram divdesmit reizes dzirdējusi ejot garām viņas istabiņai. Viņa klausās Madonnu un Britniju Spīrsu. Ticiet vai nē. Par saimniecību runājot – esmu sapirkusi savas pirmās pannas un katlus savā mūžā, kas visi ir ļoti maziņi un, ak jā, traumatiskais moments – man ir viens mazs un galīgi neass nazis kas nejauši ir nonācis mūsu dzīvokļa koplietošanas inventāra sastāvā. Par spīti tam, ka viņš ir īss, neass un galīgi neērts to izmanto pilnīgi visi. Varbūt tāpēc, ka manu mantu skapītis ir vistuvāk reizē gan plītij, gan izlietnei. Kopā ar saviem latviešu draugiem Miku un Austru mēģinam ieturēt tradīciju gatavot pie manis relatīvi garšīgu ēdienu. Par bankām un tādām lietām labāk nerakstīšu, jo pagaidām man tas vēl sāpīgs jautājums. Kad visu būšu nokārtojusi un varēšu pasmieties, tad varēšu veselu nodaļu veltīt tieši birokrātijai un visādām banku un naudu sistēmām Anglijā.
Es dzīvoju Elephant&Castle rajonā, kas ir ļoti ērts un izdevīgs, uz kuru jebkurā diennakts laikā var aizbraukt no jebkura Londonas stūra. šis ir tieši pirmās zonas (galīgā centra) stūris, kas sniedzas vēl nedaudz pāri upei uz dienvidiem. Šis ir melno, latinos un ķīniešu kvartāls. Te etniskās izpausmes ir sajukušas un izveidojies kāds viens īpašais tieši Elephant&Castle raksturīgais hibrīds. Šeit lētajos kioskos var pa 2.5 mārciņām pieēsties garšīgu tajiešu ēdienu, bet ar uzsvaru, ka nevajag ēst gaļu. Jo tad var saindēties. Jo tu nevari zināt, vai tā vista gadījumā nav miris balodis.
Tad vēl autobusu satiksme Londonā. Tas ir kaut kas... nu vou... nekur es neko tādu neesmu redzējusi. Ja pierod ir pat ļoti ērti, bet sākumā tas atkal kalpo kā diezgan interesanta izklaide. Tu ar draugiem iekāp autobusā, tad tu no viņa izkāp un tad var rīkot derības, kurš pirmais atradīs un sapratīs kur atrodaties. Šim pasākumam vajag karti, un vislabāk visu piecu zonu karti. Un metro jeb underground jeb tube ir ātrs un tā, bet vienmēr tiek remontēts un parasti tieši tur, kur tev ir jānokļūst. Un tad lai nomainītu līnijas lai nonāktu no punkta A uz punktu B (tas īpaši attiecas uz Waterloo staciju un Jubilee līniju) ir jārēķinās, ka ar kājām būs jāveic kopumā kādi divi km pa pazemes tuneļiem, liftiem un eskalatoriem. Un jā, tā kā visās normālās valstīs metro ir subway, Anglijā subway ir gājējiem. Man tas pirmajās pāris reizēs bija īpaši mulsinoši, jo Elephant&Castle izceļas ir ļoti īpašu pazemes gājēju tuneļu labirintu sistēmu, kur tikai pēc nedēļas es sapratu kā meklēt orientierus lai nonāktu mājās. Kronis visam bija Dacīte, kura pēc norādījuma, ka jāmklē subway ar numuru četri staigāja apkārt un prasīja visiem no kuras vietas subwayā atiet ceturtais vilciens.
Pati universitāte ir ļoti izskatīgs daudzu (apmēram 20) māju komplekss. Mācības sāksies 01.10 tā, ka man ir vēl nedēļa laika sist gurķi un vārīt sūdus savās kojās. Tas tā, īsumā.

Cheers mates!

Esmu dzīva.

Tue, 18 Sep 2007 22:45:41 GMT

Man iet labi, paldies.

Tue, 11 Sep 2007 08:56:47 GMT

Rīt prom. Nespēju saņemties sākt kravāt mantas.

Tue, 04 Sep 2007 13:42:40 GMT

Tjā. Paldies par izdziedāšanos tām dūdām, kas ar mani izdziedājās. Un viņas pašas sevi zina. :) Tjā, ir palikusi nedēļa līdz manai valsts pamešanai un es galīgi tā patlaban neuzvedos. Pat īsti vēl neapjēdzu. Un vēl citiem ir sācies kaut kas man tik ļoti neizprotams kā skola... ? un jā, mana māte raud katur reizi, kad ierauga mani.

Jap. Tuliņ tuliņ sāksies kaut kas elpu aizraujošs. Es to jūtu.

Thu, 30 Aug 2007 20:41:28 GMT

Varētu pieteikties Erasmus.

Tue, 28 Aug 2007 19:49:24 GMT

Atcerējos kā pagājušo nakti sapņoju par to, kā man piedzimst meita. Ļoti īpaša sajūta.

Top vakariņas I

Tue, 28 Aug 2007 19:03:32 GMT

Krāsnī cepta cūkgaļa ķiplokos. Pasta ar siera, dateļu, indijas riekstu un kaperu mērci. Gatto Negro Cabernet Savignon sarkanais. Mans labākais izgurdojums līdz šim.

Wed, 22 Aug 2007 10:09:14 GMT

Jhiadī, uz balkona ir viena īstena zirnekļu invāzija. Vien 3 cm garš un ļoti resns ir noaudis 0,7 m platu tīklu. Patiesi nezinu, ko ar Tiem iesākt.

Tik tuvu tiesībām kā patlaban nekad neesmu bijusi.

Mon, 13 Aug 2007 22:38:49 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=WfKZRjL_jHo

Ja tie nebūtu Doors, kas pie manis atnāca 11 gadu vecumā, tad noteikti tie būtu bijuši viņi. Kāpēc lielākā daļa mūslaiku grupas ir atstājušas mūzikas kvalitāti apmēram septītajā plānā? hvz...

Mon, 13 Aug 2007 18:50:38 GMT

Ak, jel... Pēdējā nakts istabā, kas 9 gadus ir bijusi MANA, mana PERSONĪGI.

Pelīte. :)

Wed, 08 Aug 2007 19:47:00 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=cVpAiR7IrFw

Sat, 04 Aug 2007 02:28:34 GMT

Tomijs, Tomijs, kurš gaida, runā ar mani šovakar.

Eksistenciālās pārdomas.

Sat, 04 Aug 2007 00:51:21 GMT

Jūs neinteresēs. :)

Tue, 31 Jul 2007 19:02:32 GMT

Oktopusijs bija killers, bļe. :)

Tue, 31 Jul 2007 12:46:23 GMT

Oktopusijs šovakar. Viņš man pat savā ziņā ir kļuvis tāds nedaudz mīļš. Pat nāksies tuvākas sadraudzības vārdā ar viņu kopā piedzertes.

Thu, 26 Jul 2007 00:51:11 GMT

Prieks par retro-filmu-celiņu-disko-izlasi-mašīnai ko četru stundu laikā sataisīju. Nez, pēc cik ilga laika man tā apniks?

Tue, 24 Jul 2007 23:05:01 GMT

Guļu pa dienu līdz diviem un naktī nevaru iemigt. joptvai.

Tue, 24 Jul 2007 14:04:56 GMT

Atbrīvošanās no mantām. paliek tik viegli, tik viegli. Lai gan izmest grūti.

Sat, 21 Jul 2007 12:28:01 GMT

There and back again.

Tue, 17 Jul 2007 09:35:35 GMT

London calling, london crawling. :)

Mon, 16 Jul 2007 19:54:09 GMT

Manas klasesbiedrenes ir sākušas precēties. Un pie tam, dažas jau patiešam ir apprecējušās. Domāju, ka man jāliek sevi kā vecmeitu uz noputējuša plauktiņa un jaaizaudzē savs rožu dārziņš.

Sun, 15 Jul 2007 22:24:20 GMT

tulkalējums ir padarīts. fainalij. šovakar bija velnišķīgi garšīgas vakariņas. baudījums neaprakstāms.

Tue, 10 Jul 2007 18:33:39 GMT

Cik šausmīgi daudz mazu pasualīšu ir man apkārt.